Spēka vārdus pati sev rakstu...
Atvasaras dzejolēns
Pirmie brāzmainie lieti...
Pirmie aukstie vēji...
Un Skumjas jau zvana,
Un piesakās ciemos nākt.
Nē, vasara, mīļā un maigā, es neskumšu...
Es ļaušu Tev iet...
Kādas gan tiesības man Tevi turēt ciet....?
Laiks mainās
Un laiks mainīties ir.
Rudens, pelēkais, īgnais un drūmais,
Nāc vien, es mīlēšu arī Tevi...
Ir Tavs Laiks un nāc...
Es neskumšu, nē!
Es mīlēšu Tevi
Un smaidīt Tev mācīšu...
Tev pelēki pērļainu miglas mēteli šūšu...
Un lietus lāsītes mirguļos tajā...
Vai nav skaisti...?
Nu, apburoši, patiesi!
Siltus cimdus un šalli Tev adīšu,
Cepuri uzmaukšu galvā jo dziļi...
Un zābakus, zābakus...
Nopirkšu tiešām labus!
Tādus, kas Slapjumu nelaiž cauri, jā gan!
Un mīlēšu Tevi, mīļias,
Tādu, kāds esi...
Pelēku, aukstu un slapju...
Cik smieklīgi...
Es redzēšu Tevi skaistu,
Vai Tu tam tici, vai nē!
Es mācīšos mīlēt Tevi, Aukstais Laiks!
Un tiešām ticēšu, ka to spēju!
Ka Drosmes man pietiek,
Lai Skumjām pateiktu - nē!
Es mīlu šo Laiku,
Es redzu to skaistu!
Es spēju mīlēt šo Laiku,
Es spēju redzēt to skaistu!
Spēju ietērpt to tērpā brīnišķā!
Vēl nāks krāsainās lapas
Un virpuļos Vējā,
Es dejošu valsi ar tām...
31.08.2008
Step by step...
Soli pa solim...
Soli pa solītim...
Pretī tam, ko vēlies piepildāmies...
No visa, no visa...
Soli pa solītim mazam...
Ej...
Vienu nieka lietu šodien - tūlīt...
Vienu solīti mazu, bez raižu
pretī tam, ko vēlies...
Ej...
Kļūsti...
24.02.2009
Vēl Ziema...
Vēl snieg...
Tik skaisti un lēni...
Caur egļu tumšajiem zariem...
Sniegs maigi skauj Zemi
Un izkūst Zemes siltajā elpā...
Zeme jūt Debess pieskārienus...
Tik skaisti!
Sniegs snieg un kūst...
Snieg daudz...
Pasaule slapja, auksta un mistraini balta!
Nāks kādreiz Saule un Slapjumu žāvēs...
Un darba viņai būs daudz!
Jo ilgi vēl Sniegi kusīs,
Jo ilgi vēl Slapjums būs.
Bet tad būs Saule un Zeme sasils!
Un smaržos silti priedes mīļās - tā būs!!!
Bet šobrīd vēl Ziema...
Vēl snieg...
Un kūst...
Zemes siltajā elpā...
27.-2.2009
Dziesma no Pasaules Citas
"Tikai tad, kad būs apstājies
Tava mūža Greizais rats...."
Vai vēlies laimīga būt?
Tad ņem šo lielajo grozu
Un dodies Pasaulē
Tev uzdevums būs - salasīt Prieku!
Varbūt tas nebūs viegli,
it seviķī slapjās un lietainās Ziemas dienās.
Tumšās un Melnās,
Kad Pasaulē Krīze un Bailes
No kaktiem laukā lien
Un jau atklāti iznāk ielās.
Tavs uzdevums paliek spēkā -
Salasīt Prieku!
Un ne jau nieku.
Zini - Tev vajadzēs daudz!
Bet sākt Tu vari
Tieši ar nieku -
Ar vienu Saules zaķēnu nebēdnieku!
Nu dodies un lasi
Nevis domīgi savu pakausi kasi!
Es gribēšu redzēt,
Cik čakla Tu būsi?
Vai lielajo grozu piepildīt spēsi?
Un atceries, mīļā,
Tev laika nav daudz, pasteidzies!
Visu Skumjo vārdā, pasteidzies!
Vairāk Tev uzdevumu nebūs -
Vien šis, papūlies!!!
13.02.2009
Tu, savādā meitene, kas esi Tu?
Tu it kā neesi no Zemes šīs?
Nē, tiešām neesmu.
No šejienes neesmu es nākusi
Un šeit nepalikšu,
Šis vien Ceļojums īss
Ar uzdevumiem dažiem, kas jāpaveic.
Vai brīnums kāds,
Ka reizēm te jūtos apmulsusi un apjukusi -
Un uzdevumi šķiet neskaidri, grūti saprotami
Un slikti formulēti!
Un reizēm es vēlos jau Mājās būt.
Taču nu jau zinu -
Ir likumi daži, kas jāievēro
Šajā Ceļojumā.
Un viens no pirmajiem -
Ir Prieks par šo Iespēju ceļot!
To mūžam man atgādini
Un neļauj man aizmirst.
|
