Sveika(s), lasītāj!
Fantastiski, ja es uzrunāju Tevi kā lasītāju, manī dzīvo Ticība, ka lasīsi. Tas ir
visnotaļ interesanti priekš manis, jo vēl jau nemaz nezinu, vai tā arī būs.
Mani sauc Sofija. Esmu visparastākā un neparastākā sieviete pasaulē kā mēs
ikviena. Jau astoto gadu man ļoti intensīvi rakstās dienasgrāmata. Lai jau
rakstās, jūs varētu sacīt, kāda jums tur daļa, kāpēc es jūs traucēju? Es nemaz
tā īsti nezinu, īstās Atbildes vēl nav. Zinu vien to, ka rakstot jūtos gan ļoti jūtīgi
un trausli, gan labi, jūtos ļoti, ļoti es, jūtos īpaši un pateicībā un mīlestībā
ļaujos šim procesam. Protams tas var turpināt gulēt manā putekļainā
grāmatplauktā, līdz pēc manis to kāds izmetīs laukā. Bet kāda Klusa Balss manī
jautā:
”Vai nevēlies padalīties?”
Un es dzirdu gandrīz sevi klusi kliedzam:
”Nu protams,kāpēc gan nē, sen jau to vēlos un, kur lai vispār es to visu lieku,
bet, bet, bet....bet vai tad to kādam vajag?”
Klusā Balss turpina:
”Ja nepamēģināsi, tā arī nekad neuzzināsi.”
Un es mēģinu, mīļie, jel piedodiet par traucējumu šo.
Es nemaz nezinu ar ko es te sarunājos?
Ar Balto Papīra Lapu?
Vai Baltajai Papīra Lapai ir Dvēsele un tā runā ar mani?
Vai tā ir Dvēsele mana?
Vai tā ir Dvēsele, kura no manis nu aizgājusi Mūžībā?
Vai tā ir Dvēsele Tava, Tava un Tava...........?
Tā runājoties, pazūd Laiks un pazūdu es pati, bet es jūtos tā – it kā nevis ko
pazaudētu, bet atrastu. Nez kāpēc manī ir sajūta, ka nerunāju es viena pati, bet
sarunājos ar Kādu, ka uz maniem Jautājumiem nāk arī Atbildes. Izlasot Nīla
Donalda Volša „Sarunas ar Dievu” es padomāju, jā – tā arī notiek, mēs
jautājam, runājamies un gribam izprast sevi un citus, un Kāds patiešām mums
sūta Atbildes. Un, lūk, te jau tā ir klāt – Atbilde. Nekas jau nav jauns, viss jau ir
pateikts, kāda ir gājusi pirms manis, atstājot savas iemītās pēdiņas.
Sesila Deja-Luisa:
„Mēs nerakstām, lai mūs saprastu, mēs rakstām, lai saprastu pašas” iz manas
mīļās rokasgrāmatas - Sāra Bon Bronika „Vienkāršā pārpilnība”.
Ja Tu lasīsi un Tev kas noderēs, padod man ziņu, es tad jutīšu, ka kaut kur Pasaulē un arī manī vēl kāds Sniegpulkstenis plaukst. Uz saziedēšanos!
