Ejot savu Ceļu, mēs satiekam Ceļazīmes jeb Norādes , kurp tālāk doties. Ir Pieturas, kurās izkāpjam un uzkavējamies labprāt vai šķietami nejauši, vai, kurās vienkārši esam spiesti izkāpt. Katram mūsu katra Ceļā. Manējā arī. Te tās ir, cik un kā mēs esam tās sapratuši, ievērojuši, ņēmuši vērā, tas, protams, mūsu pašu ziņā.
Manas Pieturas te manā mājas lapā un manā Ceļā.
Tā kā mana Lielā Rakstīšana sākusies tai Svētajā Pārejas Mirklī, manam vīram dodoties Smalkajā Pasaulē, tad arī Pieturas un Ceļazīmes no Šī Brīža.
Tu- manam vīram
Mūžība
Es nekur nepazūdu
Tikai izkaisos Vējā
Es esmu lietus pilienā
Uz Tava degungala
Un sniega pārslā
Tev maigi pieskaros
Izkusdama Tavā siltā glāstā.
Es esmu Puķe
Tavā puķuvāzē,
Kurā Tu veries
Tik Mīlestības un Sajūsmas pilnām acīm.
Es esmu Visur un Nekur
Es Tevi netraucēju
Es ļauju Tev tālāk iet
Ik mirkli dziļāk
Mīlestībai pieskaroties.
Tu vari satikt ikvienu
Ikvienu meiteni
Viņa varbūt nerakstīs dzejoļus,
Bet savā mīlestībā
Baros baložus.
Ikviena, ikviena Dvēsele
Ir Mīlestības neizsmeļamā aka
Vien raugies redzīgi
Vien raugies jūtīgi
Un klausies, ko katra Dvēsele
Tev par Tevi pašu stāsta.
Rūpējies par to,
Lai tā stāsta vis- visgaišāko.
Zini - Tu vari to,
Jo Mīlestība vienmēr ir Tev blakus
Un ar Tevi
15.08.2014
Pārējās Pieturas atklāšu tikai tad, ja saņemšu piekrišanu no Pašas Pieturas. Vēl te viss tikai procesā....
Arī Zinātnieks
Pārcēlājs
Es varu tik vien
Kā no savām augstpapēdenēm izkāpt,
Lai sajustu Zemes pieskārienu.
Kurš mani pie Zemes pieturēs
Ar Tevi satiekoties?
Kaut man būtu svaru bumbas,
Ko rokās paturēt
Ar Tevi sasviecinoties!
Nevienam citam blakus
Es nejūtos būt tik drosmīga
Būt es pati.
Paldies par šo sajūtu
Tik brīnišķīgo.
Es to nu nēsāju mūžam sev līdz.
Bet tā sajūta ir
Tik ļoti uz Augšu velkoša
Kurš mani pieturēs?
Kur tās manas svaru bumbas?
Man Tu esi
Kā pati Mīlestība,
Kas savā Īstumā
Un Patiesumā mirdz.
Zinu, zinu,
Kur tās manas svaru bumbas?
Tā dzīve manējā,
Kurā viss kopā -
Gan Debesu augstums tik bezgalīgs,
Gan Zemes Spēks tik stiprs un īsts.
Tā mana Realitāte
Isten īstā.
Es jau nemaz nepzīstu Tevi
Un nezinu, vai varu Tev uzticēties?
Tu taču Ilūzija
Tāpat kā visas citas.
Vien šī sajūta,
Kurā tā ceļ Debesīs.
Es varu, drīkstu un gribu būt īsta
Tik īsta, cik vien šobrīd esmu.
Vēl vairāk -
Mans pienākums ir tādai būt.
Tā neesmu jutusies blakus vēl nevienam.
Paldies tad arī tikai par to,
Šo sajūtu, kuru man devi.
Tik brīnumaino -
Blakus Tev es esmu īsta
Nav iespējams it neko samelot,
Ne pietēlot,
Atkrīt jebkura vajadzība to darīt,
Jo Tu man redzi cauri kā Gaisma.
Sniegpulkstenīte
Kā pateikties - es nezinu,
Ja spētu,
Zvaigznes Tev pie kājām nobērtu,
Ja vien Tu pati jau nebūtu
Spoža zvaigzne Debesīs.
Mēs pieķeramies pie tiem,
Caur kuriem Gaisma spīd -
Gaismas caurspīdīgajiem.
Spoguļi :
Ai, Spogulīt, Spogulīt,
saki man tā –
vai tiešām neesmu visskaistākā?
Kā tad tā? -
Visskaistākā nē, bet patiesa!
Prieks redzēt, paldies!
Ja izlemsiet ieskatīties, lūdzu lasot Izpratni, ka rakstu un pētu pati sevi, jūsos redzot vien savu spoguļattēlu. Teksts ir mans personīgais redzējums par sevi, ne jums… Pateicībā par saspoguļošanos…..
Spoguļu Karaļvalsts.
Ir divu veidu Spoguļi – bilde, kurā sev patīkam, un bilde, kurā nē. Tas nozīmē tikai vienu, bildē, kurā sev patīkam, to gribam sevī vairot, otru nepatīkamo – mazināt. Viss mūsos ir. Visi Spoguļi patiesi un rāda pareizi, nav greizo Spoguļu Karaļvalsts, ir tikai Spoguļu Karaļvalsts.
Spoguļu karaļvalstī
Dzīves mistērija
Spoguļu karaļvalsts
Visapkārt...
Lūkojos...
Ai...
Cik skaisti...
Cik apburoši....
Vai...
Cik šausmīgi....
Fui....
Pretīgi....
Nu kā tā var....!!!!
Ai....
Spogulīt....
Vai....
Ko nu lai daru?
Ik mirklī TĀ saposties,
Lai pati sev patīku....
Jebkurā Spoguļu Karaļvalsts Spogulī....
Arī visos tajos greizajos,
Kuros izskatos ne šāda, ne tāda,...
Ne kāda....
Ai...
Grūti...
Vai...
Interesanti....
Tas process....
Tik baudpilns....
Vērošana...
Kā bilde izmainījās....
Tieši tā greizā....
Galīgi nebija viegli....
Reāli grūti....
Bet ielūkojos...
Toč...
Nu redzu....
Skaidri...
Skaisti....
Zinu....,
Ko vēlos mainīt...
Kaifs...
Mainu....
Jā-a....
Grūti....
Jā-a...
Lēnām...
Eu...bet....
Sanāk jau mazliet....
Jau smukāk...
Sāku izskatīties...
Aiziet...
Aiziet....
Vēl, vēl... mazliet....
Gan jau patikšu reiz
Es arī sev
Visos Spoguļos...
Ha.., naivā...!
Tad jau Apskaidrība būs iestājusies...
Un Dzīve Šeit beigusies....
Vai aizmirsusi esi
Savas skaistās Dzīves mācībstundas...?
Ikreiz, kad Globālā Cilvēces Mīlestība
Globāli ieslēdzās manā globālā Globalitātē...
Kāds Debesīs manā Dzīvē reāli tuvu
Kādu reāli manā Ceļā noliek,
Kuram, acis nepamirkšķinot,
Es jau reāli krauju pa aci...
A...i..., kur pazuda mana
Globālā Cilvēces Mīlestība?
Sievišķība maigum maigā?
Viss, ko nu tik rūpīgi studēju, mācos...?
Ā-a...
Pārbaudīja mani...,
Ja jau tā mācos...
Būtu labāk pasēdējusi pie ratiem klusi, klusi...
Nav miera arī man nekad
Spogulīši = es pati...
Dzīves Mistērija
Redzu...
Arvien vairāk...
Prieks par Redzēšanu...
Skaisti...,
Kur jūtīgāk,
Tur, jo uzmanīgāk...
Nu lūkojos...
Jūtu sevi...
Ko nu...?
Uz kuru pusi vēlos šajā Spoguļbildē
Mainīties es?
Interesanti...
Tiešām Prieks iepazīties...
Ar sevi -
Tik pārsteidzoši dažādu...
Kas to būtu domājis?
Tik visāda esmu...
Interesanti...
Vēl un vēl ir ko darīt...
Nav garlaicīgi...
Spēlē šajā
Dzīvē...
Mainos....
Kļūstu Citāda...
Spēlējos...
Ieraugu...
Atklāju...
Atkal... Prieks iepazīties...
Toč...
Kļūst interesanti...
Ka tik atkal nenokļūstu
Mūžīgajā kaifā
Ar sevis iepazīšanos...
Ko lai dara...?
Kaifīga ir Dzīve mana...
Turpinu kaifot
Un pievienoties citiem kaifotājiem
Tur savā Dzīves Pavasarī
Visos gadalaikos...
Reklāmas Pauze "PS".
Mīļie, es arī esmu vakar pamatīgi "sapīpējusies"
Tur Pavasarī...
Esiet mierīgi, man visi mājās...
Tāpat kā Tur - Pavasarī
Viņām arī visi ir mājās...
Mēs visas visus vakar saskaitījām...
Visus savējos...
Toč, ir mājās..
Nāciet un pievienojieties pie mums
Mīlestības un Laimes Kaifošanas treniņos...
Ar savām " zālītēm" mēs uzcienāsim jūs ar...
Būs forši...
Pavasarī Pavasari studējošā Sniegpulkstenīrte
17.10.2015
Dzejnieks
Skalbes puisis
Ķirbītis
Socionika
Uguns meitene
Burvis
Tu apstādināji mani
Manā sajūsmā pārāk lielā un teici -
Patiesie Ziemassvētki mīt vienkārši vienkāršā ielā,
Patiesie Ziemassvētki ir tajā, ko radi Tu pati,
Patiesie Ziemassvētki ir tajā, ko spēj Tu pati,
Patiesie Ziemassvētki ir Sirdī Tavā
Un Dievs tajā mīt. 