dzejasterapija.1s.lv


Mīlestības skrejceliņi starp Zemi un Debesīm
 


 

Veltījums Burvim

 

Burvis un Puķu dārzs

 

Es izkrāsoju Puķu dārzu – aizmigušu, aizaugušu, nosalušu,

Caur kuru Tu ej, uzpūsdams savu Burvja dvašu ik ziedam.

Ziedi mostas, smaida, no jauna starot sāk.

Vai redzi, cik krāšņi ziedi kļūst,

Tev caur Puķu dārzu ejot?

Es Tevi atstāju neizkrāsotu,

Jo esi nemanāms un paliec balts

Kā Dieva eņģelis.

Tā man sanāca,

Es nemaz nezināju kā Tevi izkrāsot

Un izlēmu atstāt –

Dievišķā baltumā,

Esošu, sajūtamu, bet šķietami neredzamu,

Tādu, kuram nav svarīgi izcelt sevi,

Vien rūpēties, lai puķes plaukst.

Paldies, Burvi, ka ej.

Ej caur Puķu dārzu

Ik ziedu modinādams.

Lai svētīts Tavs Burvja darbs!

2014

 



Īsi pirms Burvja vebināra

 Zaudējums

 

Zaudējums ir Zaudējums.

Zaudējums nav tikai Zaudējums.

Zaudējums ir arī Ieguvums un Iespēja.

Zaudējums ir Iespēja

Bezgalīgi pateikties par to, kas bija.

Zaudējums ir Iespēja

Piedot.

Zaudējums ir Iespēja

Izvērtēt,kā viss bija

Un, kā varēja būt vai vēl būs.

Zaudējums ir Iespēja

Saprast sevi,

Saprast Tevi,

Mācīties saprast gan sevi, gan otru.

Zaudējums ir jauna Iespēja dzīvot savādāk.

Zaudējums ir jauna Iespēja būt citai un citādākai.

Zaudējums ir jauna Iespēja atgriezties pie sevis un būt sev pašai.

Iespēja kļūt pašai par tādu, kādu sevi vēlies.

Iespēja būt patiesākai un īstākai.

Iespēja izvēlēties no jauna.

Iespēja izvēlēties nesteidzoties.

Iespēja izvērtēt, pielaikot, saprast –

Der, ir ērti un labi vai nē?

Jauna Iespēja soļot pašai savā vērtību sistēmā,

Pašai to sargājot,

Un ļaujot savā dzīvē ienākt tuvu blakus tikai tam,

Kurš arī to sargāt prot un vēlās,

Kuram blakus ir šī sajūta – droši,

Kuram blakus ir šī sajūta –

Viņam blakus man sevi nav jāsargā, jo to dara viņš.

Sagaidīt pirmo strīdu

Un droši paskatīties, kas tagad notiek?

Šis ir tik bezgala svarīgi!!!!!!!!!!!!

Cik sekundēs to varat atrisināt?

Un es it visus

Te labprāt uzaicinātu uz sacensību,

Gan meitenes, gan puišus.

Šī varētu būt tā vienīgā reize,

Kad tiešām ir vērts sacensties un samēroties –

Kurš pirmais?

Un tas nekas, ka meitenes vispirms.

Man vēl nav izdevies satikt tādu,

Kurš ar mani gribētu sacensties - kurš pirmais?

Es vēlos viņu satikt tādu,

Jau tagad jūtu, cik tas baudpilni.

 

Vai tad, kad pastāvam katrs uz savu,

Turpinām sniegt Atbalstu viens otram, vai...???

Ir vērts sagaidīt pirmo strīdu

Un saprast, kas notiek?

 

Kā Tev patīk risinājums ar puisi šo?

Vai nē?

Ja nē, kā vēlies?

Vai spēj to otram pateikt?

Vai viņš dzird?

Un, kas tas ir –

Mana Neprasme pajautāt, lai dzird

Vai tiešām viņa Nedzirdēšana?

Vai pēc otrā strīda ir vieglāk?

Vai grūtāk?

 

Varbūt nesteidzamies iet kopā,

Kamēr nesaprotam, vai varam?

Re, kas sanāca!

Varbūt pasteidzamies,

Kamēr vēl Iespēja ir?

Nu nē –

Labāk bez steigas.

Es palikšu ticot,

Ka tāds puisis ir,

Un, ja ne šajā,

Tad nākamajā Dzīvē,

Tāpēc jau nav savas vērtības jānodod.

Es palikšu ticot – ir,

Viņš pretī man nāk

Un es viņam,

Vēl tikai jāsasveicinās.

 

 

 

Pēc Burvja  vebināra

 

Nāve ir jauna Piedzimšana visiem –

Gan tiem, kuri aizlido Debesīs,

Gan tiem, kuri vēl Te –

Uz Zemes šīs.

Tā ir jauna Piedzimšana

Arī šķiroties

Un abiem.

Nāve, Burvi, tiešām ir Sākums.

Sen jau to zināju,

Paldies, ka apstiprini un nostiprini

Atziņu šo.

Nav Iespējas citas,

Kā ļaut sev izdzīvot

Visas tās Emocijas,

Kuras caur Tevi iet.

Gan iekapsulējoties tajās,

Gan no jauna mācoties

Tās atbrīvot,

Ne mirkli vairs negaidot,

Ka to darīs kāds cits.

Jā – nu es zinu

Un nojautu jau sen,

Cik brīnišķīga ir mana Atraitnes loma,

Tik daudz dodoša.

Beidzot es esmu

Ar viņu sadraudzējusies.

22.11.2014

 

Mēs esam Meistari, lai redzētu, kā citi dara mums pāri un sāpina. Kur paliek mūsu meistarība, lai ieraudzītu, ko nodarām citiem? Ja mēs spētu redzēt, kā otrs jūtās blakus mums, mēs būtu citādāki.

 

 

Es esmu sapratusi –

Neviens Princis nenāks

Un mani no Ledus kalna nenonesīs,

Jo patiesībā mans Princis pats guļ stika kalnā

Un gaida,

Kad viņa Princese viņu noskūpstīs.

Nē, es nekāpšu viņam pakaļ.

Nu tak, nekāps viņš pakaļ man, ja reiz guļ.

Es meklēšu to,

Kurš pretī man nāk,

Pats no sava Ledus kalna kāpjot lejā,

Un es no savējā.

Es ticu –

No jauna

Kādā ceļu krustojumā

Mēs satiekamies.

Sasmaidamies

Un sasveicināmies.

Mēs tagad ļoti, ļoti saudzīgi

Viens pretī otram ejam.

Mēs respektējam visu sevī un otrā,

Mēs spējam izrunāt un saprast,

Kas mūsos notiek.

Mēs paliekam kopā,

Lai viens otru atbalstītu, novērtētu, celtu.

Mēs spodrinām savas Pērles

Mūsu Dvēselēs,

Lai tās savu un mūsu kopīgo starojumu

Mums pašiem un Pasaulei sniegtu.

 

 

Pēc Naudas semināra

 

Nu sāku saprast, Burvi,

Arī Jūsu Naudas- Laimes likumiņus –

Bez Ieguldījuma sevī

Nevar būt Ienākumu.

Tiš Pagātnes Rēgi un Nejaukās Domas –

Durvis ir ciet.

Tiš prom.

Es ieelpoju tikai Prieku un Laimi

Un tikai to.

 

Mēs varam izlemt –

Ieelpot Bailes un Pagātnes- Nākotnes Rēgus

Vai Laimi un Mīlestību.

 

Komentāri (0)  |  2016-09-22 21:34  |  Skatīts: 483x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ