dzejasterapija.1s.lv


Mīlestības skrejceliņi starp Zemi un Debesīm
 

Rudens


Vasariņa
Jau jaciņu uzvikusi
Un kurpītes uzāvusi.
Vai patiesi - uz Rudens pusi?
Jau?
Jau astoņi putnu kāši
Uz Dienvidiem?
Jau?
31.07.2010

Kur Tu atkal aizlidoji?
Kur Tu atkal aizmaldījies?
Sapņu pilis būvēdama?
Iedomtēlus radīdama?
Kur Tu atkal aizlidoji?
Kur Tu viņu pazaudēji?

Šodieniņu, Šodieniņu?
Kad Tu atkal atgriezīsies?
Kad Tu būsi Šeit uz Zemes?
Kad Tu atkal viņu atradīsi?
Savu Dvēselīti?
Īsten-īstu?

Ak, tici, mīļā, tici -
Ir Dzīve krāšņāka par Sapņu pilīm!
Tici, mīļā, tici -
Ir Dzīve skaistāka par Iedomtēliem!
Atgriezies!
Es
Tevi lūdzu!
Atgriezies!

Kad Tu atgriezīsies?
kad Tu sevi ieraudzīsi?
Tādu, kāda esi?
Kad citus ar mākoņiem nesajauksi?
Kad tu viņus ieraudzīsi?
Tādus, kādi ir?

Tici, mīļā, tici,
Šodieniņa skaistāka par Rītdieniņu ir!
Jo ir!
Patiesa, skaista, esoša!
Tā vien Tev ir!
Alksti to, kas ir!
Tici, mīlā, tici!

Kad Tu atgriezīsies
No savām sapņu pļavām?

Te viss, ko no Tevis es smēlos

Te viss, ko no Tevis es smēlos,
Nu savā Dzīvē to iepīt vēlos,
Savā Sirdī dziļi to ierakstīt,
Ik mirkli to pielietot,
Ik mirkli Mīlestībā izmantot,
Lai varu Gaismu, ko devi man,
Pasaulē tālāk izstarot.

Tā Sirds mana mirdz
Kā Saulīte spoža.
Nu rūpējos par viņu ļoti
Un mākoņus steidzīgi stumju es nost.
Gaismiņu meklēju sevī ik mirkli -
Pie Viņas nu pieturos

Un zinu, tiks silti arī Tev,
Vien neaizbraukt projām
Iedomu mākoņos.
Tik veikli tas vēl izdodas man.
Vien noturēties šajā mirklī un Šeit,
Vien noturēties un palikt,
Vien neaizlidot.

Komentāri (0)  |  2017-01-29 19:03  |  Skatīts: 441x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ