Eju šovakar līdz Jūrai
Pa Ceļam
Man radiņš
Ar Mežu
Pavasarī
Manā Pavasarī
Randiņš
Mans Mežs
Bāc – kā viņš nosirmojis
Šovakar!
Bāc – kā viņam piestāv!
Tik izskatīgs
Mans vecais, mīļais, labais,
Tik ierastais Mežs
Šovakar tik īpašs
Kas par toņiem!
Cik sirmi balti skaisti
Viņa koku sarmas skartie
Baltie mati!
Mīlestībā nolūkojos,
Acis nespēdama atraut,
Nemaz neskatos,
Kur kājas lieku,
Tik uz viņu,
Tik uz viņu…
Tā mēs abi ejam šovakar…
Man ir mana Pavasara
Skaistā diena
Starp visām 100
Un citām dienām –
Esmu uzposusies mazuliet
Tā vasarīgi liderīgi
Un mans Pavasara Mežs
Šovakar mani sagaida
Tik iesirmi īpašs,
Mani sirmumā pārspējis.
Ejam abi gar Jūru
Līdz pat Saulrietam
Un atpakaļ…
Mūsu randiņam par godu
Saule krīt Jūrā tik koši spoža
Kā pēc Vasaras
Tik piesauļotas dienas…
Kas par pastaigu
Mums abiem!
Es eju
Un Mežs mani pavada…
Mana Skaistā diena
Randiņā
Ar Sarmas skartu Mežu
Mūsu kopējā Pavasarī…
Mēs abi šodien tik laimīgi esam
Kā karstā vasarā…
Plīvo ap manām kājām
Mans vasaras lindraciņš
Un tas nekas,
Ka dzestrais Vējš
Stilbos kniebj,
Ir tik noskanīgi
Skaisti labi…
Vai gan Mežu var uzgleznot,
Vai gan Mežu var nofotografēt,
Aprakstīt vai kā citādi nofiksēt?
Viņu var vien sajust…
Īpašā randiņā
Īpašos pieskārienos.
Es uzpūšu Tev savu silto elpu
Un Tu kūsti, mīļais,
Tu kūsti...
Nav variantu Tev...
Tāpat kā dēļ Tevis
Kūstu es
Dēļ Tevis
Mana elpa tik silta...
Nav variantu man...
Pavasarīgi abpusējs izkusums....
