Dusmas
Dusmas ir svētas arī
Jā – tās grauj, jā – tās ārda,
Bet tās arī kaut ko Tev rāda.
Un tieši tāpēc ir svētas!
Nav taisnība, ka Tev nav tiesību uz Dusmām –
Ir!
Pirmā Patiesība,
Kura Dusmās dzimst –
Ir tā, ka Tu skaidri zini -
Es nevēlos dusmoties,
Jo tās tiešām arī grauj un ārda!
Aplaudē sev par Panākumiem
Šajā Atskārsmē!
Otrā Patiesība,
Kura dzimst tūlīt pēc pirmās –
Tu redzi, kas Tev neder, ko nevēlies,
Tās ir Norāde –
Ko vari un vēlies mainīt.
Vēlreiz aplausi!
Tagad tik tāds Nieks –
Kā to izdarīt bez Dusmām?
Kāda Izaugsmes Iespēja Tev un man,
Jo, ja mums vairs to nevajadzētu,
Tad dēļ kā mēs te vēl būtu –
Vāks, kaps un Debesis.
Jeb elle?
Un tad Debesis?
Jebšu pēc pašu Izvēles?
Kad esi Dusmu Lieciniece otram –
Vai viegli būt par Sargeņģeli?
Vai spēj otru viņa Dusmās
Atbalstīt, samīļot, uzklausīt,
Izrunāties, vēl un vēl uzklausot, sadzirdēt,
Mierināt, pieņemt, novērtēt, sačubināt,
Pasniegt Pārdzīvojuma un Satricinājuma balvu…?
Bet pašai, esot Dusmās,
Tu tik ļoti vēlies to –
Sapratni, Izpratni, Atbalstu, Palīdzību,
Novērtējumu, Mierinājumu,
Galu galā – Risinājumu,
Lai vairs šajā situācijā
Nav jāiekļūst?
Ir nepieciešams Risinājums!
Mēs nevaram bez savas Vērtību sistēmas dzīvot,
Tā mūžīgi mūžos pieprasīs –
To ievērot.
Tieši Pārkāpums,
Tieši Kaitējums,
Tavas Vērtību sistēmas Ne-Ievērošana,
Noraidīšana, Nospļaudīšana,
Noniecinājums
Rada Dusmas,
Nekas cits.
Iespējams, otram sveša ir
Vērtību sistēma Tavējā,
Izskaidro.
Varbūt viņam neder Tavējā,
Jo ir pašam savējā.
Jūsu Izaugsmes kopīgais uzdevums –
Mirdzošā zeltā zeltīts Zelta Vidusceļš
Starp abiem jums…
Līdzsvarā…
Līdz kādai robežai?
Zini tikai Tu…
Zina tikai otrs….
Vai iespējama tālāk kopā iešana
Un sadarbošanās,
Vai nepieciešama ir šķiršanās
Un katram sava Labsajūtas zona?
No savas Vērtību sistēmas mums neizbēgt,
Tā mūsos ir dziļi ierakstīta.
Tu nespēsi izvairīties no Dusmām,
Ja kāds tīši vai netīšām,
Cik bieži netīšam,
Un mums par to nav ne jausmas,
Jo tik ļoti izskatās, ka tīšām,
Ka par spīti mums,
Ak, Ilūzijas….
Uzkāps tai virsū ar “kirzinieku”,
Bet…
Tev ir tiesības to nepieļaut,
Tev ir tiesības to izskaidrot,
Tev ir tiesības novilkt
Savas Vērtību sistēmas aizsardzības robežas.
Tik maigi un spēcīgi,
Ka nekāda to neievērošana
Vienkārši nav iespējama….
Bet…
Tieši tikpat toleranti
Tev jābūt pret otra Vērtību sistēmu,
Kura nav Tavējā,
Bet ir viņējā…
Tā ir tā smalkā un sarežģītā
Līdzsvara līnija,
Pa kuru mums visiem ir jānoiet…
Un…
Rūpīgi ielūkojies,
Vai tajā, kad Tu netiec sadzirdēta,
Nav noslēpusies Tevis pašas
Otra Ne-sadzirdēšana?
Bet, katram, iespējams,
Sava Vērtību sistēma,
Tik vien – mēs nenojaušam – kāda?
Otrs neapjauš mūsējo.
Vienkārši paskaidro.
Lūkojies acīs.
Tajās var ieraudzīt
Vārdos nepasakāmo, klusi apjaušamo...
Paskaidrošana nerada Dusmas,
Iespējams būs nepieciešama Pacietība
Un otra Vērtību sistēmas izpratne,
Vienmēr Laiks…
Laiks Mīlestībai….
Laiks šim svētajam brīdim…,
Kurš starp mums….
Šobrīd…
Esam….
