Pašsaprotamība...hmmm... no cikla "Restart"
Reizēm tā mēs dzīvojam -
Viens otram garām,
Viens otru nenovērtēdami...
It kā viss būtu pašsaprotami,
It kā Tev nebūtu vajadzīgs
Novērtējums manējais,
Man Tavējais.
Tā mēs dzīvojam
Viens otra garām
Tik pašsaprotami,
Klusēdami,
Bez Sarunas,
Bez Mīļuma,
Bez Glāsta,
It kā tik pašsaprotami
Mums tas viss jau būtu lieks...
It kā nebūtu Iespējas citas
Pateikt Paldies
Par to, ko dari Tu
Pateikt Paldies
Par manu Paldies.
It kā būvēt
Mīlestības tiltiņus
Starp mums
Nebūtu šīs Zemes
Visskaistākā Spēle
Un Iespēja...
Citādība
Viņam ir tik grūti saprast, ko Viņa grib? Viņai ir tik tiešām sarežģīti te Viņam palīdzēt, jo, ko gan Viņš var saprast, Viņa pati nesaprot, ko Viņa grib? Plusā tās Gribēšanas un Sajūtas pagūst nomainīties tik ātri, pirms Saprašanas, ko Viņa grib un pirms Spējas Viņam to izskaidrot. Un kādā jēgā, ja tūlīt vajadzēs skaidrot ko citu?
Lai tad viss paliek kā ir -
Nesarunājamies labāk -
Tāda ir Dzīve -
Mūžīgā Ne - Saprašanās.
Katrs savā Alā,
Katrs savā Sulā.
Saprašanās taču nav Iespējama.
Saprašanās ir pārāk Sarežģīta.
Tam nav nekādas Jēgas.
Varbūt kādreiz Jēga ierdadīsies Pati.
Labāk tad ej pie Ārsta
Un es šņukstēšu spilvenā
Vai otrādāk....
Vai arī - vienkārši paej tālāk...
Pie citas...
Un es pie cita...
Varēs visu sākt no gala
Tieši tāpat...
Patiešām,
Cik stulbi ir nosist Gulbi!
Un meklēt Nesameklējamo.
Bet varbūt citādāk?
Apskauties?
Cik interesanti -
Tu esi pilnīgi citādāk domājošs kā es!?
Un es -
Pilnīgi citādāk kā Tu!?
Mēģinām savādāk?
Abi?
Labi?
Es dzirdu arvien vairāk Tevi.
Tu dzirdi arvien vairāk mani.
Es pieņemu Citādību Tevī.
Tu pieņem Citādību manī.
Sākam šo Spēli?
Uz sacensībām -
Kurš pirmais?
Tas Laimīgais!!!
|
| |
