100 dienu Projektā, 100 dienu maratonu skrienot...
Ievads.
Princesīte jau…!!! Kur Tu esi, Princesīt…? Es Tevi noķeršu! Es Tevi tik tiešām noķeršu-u-u-ū! Pagaidi mani....i-i… Es tik un tā Tevi noķeršu, tikai savā sofijiskajā maratonistes tempā un ritmā. Un tikai es zinu, kad lēnāk, kad straujāk, kad Uz Rāviens, kad Miegs un Atpūta, bet es Tevi noķeršu, Princesīt! Tu gan esi strauja un aša, un veiklum veikla kā Vēja meita, bet man tāds Prieks bizot Tev pakaļ….A-ū-ū-ū…. Cik Tu ātri skrien…! Domā tikai Dons spēj Tevi noķert? Nekā nebija, es arī… jau skrienu, skrienu, skrienu vēl… Aiz Tevis paši Laimes ziediņi zied…. Kur Tu skrien, tur aug Neaizmirstulītes….., mīļo Pavasara Princesīt. Es tagad redzu Ceļu, kur Tu esi gājusi vai skrējusi, Tev viegli sekot, Tavās pēdiņās Neaizmirstulītes zied…, manu mīļo Laimes Karalien….
Balva.
Kāda tā ir, ja ne Ikdiena kā Svētku un Svinīgi Svinamā Diena? Princesīte jau ieskrējusi Sievišķībā, bet es vēl tikai sevi apdāvinu. Protams, es skrienu līdzi tur, kur Ceļš viss vienās Neaizmirstulēs zied…. Kā viņai tas padodas… Tā arī sanāk man mana Šodienas nokavētā Balva – mana Neatkarīgā Brīvībā piedzīvotā Rīta un tālāk jau ….Sporta diena.
Vai Tu esi kādreiz vienā dienā sauļojusies un slidojusi? Ceru, ka nē, jo tad es palielīšos. Ja jā, tad Tu esi tāda(s) pati (s) Lielībniece(ks), kā es, laipni aicināta(s) Domubiedros! Nē, bez pārlidojumiem. Ar riteņošanu no Lielupes līdz Imantas Volvo hallei. Tā vienā dienā var piesvilināt snīpi un nosaldēt ausis. Slidošana jau ir arī lidošana, jo īpaši, kad mūzika uzlūdz Tevi uz valsi. Mums, saprotams, sanāk tik eleganti, cik sanāk…. – e l e g a n t i! Cik silti Saule apskauj pēc aukstās halles maigos Pavasara Gaismas apskāvienos. Sauļojos, riteņoju, slidoju, lidoju, dejoju – mana enerģijas uzkrāšanas pilnīga Neatkarības diena – 21. maijs, vajadzētu atzīmēt kalendārā un turpināt nosvinēt ik gadu. Vēl tikai pelde pietrūkst un varētu jau arī to, nu-u-u… tik , cik tālu spētu, ja spētu-u-u…
Bet, dienas Izskaņā varbūt vēl kādu Praktisko Darīšanu arī? Vannas istabas aizkarus (kad es tos nopirku, hmm…, kāpēc man viss tik sarežģīti ar tiem datumiem un cipariem?) tā arī vēl neesmu pielikusi. Uz ko es gaidu? Uz brālīti Trusīti? Varētu jau, bet… viņš var sabojāt manu Neatkarības dienu, visu pieliekot pa savai, ne manai modei. Viņš vienmēr VISU ZINA KĀ VISAM BŪS BŪT. Un nav jau tā, ka es nezinu KĀ VISAM BŪS BŪT, tikai man kā Vinnijam Pūkam vajag drusku Padomāt, bet, vai tad kāds ļauj, tūlīt bļauj… Ir reizes, kad tas ir Noderīgi, un, ir reizes, kad man gribās Iespert par Neļaušanu, bet mans Spēriens, nu kā jau Pūkam…., visbiežāk es trāpu pati sev vai izlietnei, un tas jau atkal ir – sev – ā-ā-ā…., kā sāp! Jums nav ne jausmas par kuru brālīti Trusīti es runāju…., par daudziem, un daži Lielākas Slepenības Nolūkos ir pārdēvēti vīriešu dzimtē, tā teikt, Izmeklēšanai pēdas jaucot, ja nu man pakaļ dzītos VISU ZINOŠAIS PĒDDZINIS ŠERLOKS HOLMS.
Jā , bet kaifīgas ir tādas Neatkarības dienas, savā Susuriņa personiskajā melodijā izspēlējamas – Mežs, Jūra, Saule, Smiltis, raksti, lasi, riteņo, slido, dejo, vējo un peldi…., un laiva-a-a-a…..ā….līgodama mani nesa Lielupītes vilnīšos-šos-šos-s-s….. vai-i-i-i…aiz…sa-sapņojos…..
Bet bija jāskrien pakaļ Princesītei, viņa jau Sievišķībā-ā-ā….a-a-a…., kur manējā-ā-ā….?
Skrienu, skrienu, skrienu vēl….
Pa to Neaizmirstuļu Ceļu….ā-ā-ā..
Cik skaisti! Cik skaisti! Cik skaisti!
Kā lai neaiz-sa-sapņojās….?
Zinu, zinu, Vilks apēdīs vecmāmiņu., bet tā-ā-āda Neaizmirstuļu pļava…! Nu, kā, nu, kā, vai tad es neesmu Šeit? Šeit – Neaizmirstuļu pļavā? Kā Princesītei tik raiti viss vedas un dienas tik precīzi viņa izskaitīt prot….! Ha, S O C I O N I K A…. Darbojās…. Dzīvē…. Apliecinu….
Dievinu savas norakstītās dienas…
Tikai….
Tikai…. Brālītis Trusītis darbu DARĪŠANAI tomēr būtu praktiski noderīgs… Es varētu visu, visu aprakstīt, ko un kā VIŅŠ DARA. Es domāju – mums sanāktu, Viņam Darīšana, man – Rakstīšana. Jūs taču mums aplaudētu, abiem? Un…, ja nu kāds arī ne tikai Pieklājības pēc un tāpēc, ka to dara citi, bet no savas paša Sirds vēlmes? Ā-ā-a….aiz-sa-sapņojos…
Kur ir tie aizkari?
Es skrienu, skrienu, skrienu vēl…
B-viens, kas šodien pa dienu?
Ā- Šodiena!
Yes!
Nu varu atkal visiem pievērsties un galējas nepieciešamības gadījumā, pat aiziet uz veikalu.
Izrakstīju savu 1o-to dienu – dāvanu sev – sportiska dāvana sanāca – Sporta diena, bet, vai tu re, cik izcili, vajag taču mācēt – esmu ieskrējusi tieši Šodienā – Bez Steigas dienā, jo pilnīgi noteikti, lai, cik dīvaini tas neizklausītos, šī bija skrienošākā Bez Steigas Sporta diena, kāda man jelkad ir bijusi. Vingrošana, Vinnija Pūka cienīgs Pus-paskrienamais Rīta Aplis, Brokastiņa, Riteņošana, Saules Pelde, Pusdieniņa, Slidošana, Riteņošana, Launadziņš ar Vakariņu, rakstu rakstiem izrakstīta diena. Viss bez Steigas, viss ar Baudu - Dāvana.
