No Intuīcijas Sensorikai
Es neesmu Šeit,
Es esmu Vakardienā,
Es domāju, kā Tur viss bija?
Šeit tikai Tu mani vari pieturēt.
Pieturēt uz mirkli,
Jo es esmu Lidojumā
No Vakardienas uz Rītdienu,
Šeit manis nav.
Cik Tu spēsi mani pieturēt Šodienā,
Tik būšu.
Bet zini -
Tu arī vari reizēm atstāt Šo brīdi
Un uz mirklīti palidot man līdzi... -
Tur Lidojumā tālu, tālu...-
Vakardienā, nepieturoties Šeit, jau Rītdienā...
Es esmu tā,
Kura var Tevi izvizināt Lidojumā,
Jo būšana Šeit visu laiku
Var taču būt nogurdinoša.
Tāpēc ļaujies un reizēm lido man līdzi...
Bet arī Lidojums visu laiku
Ir kaut kas ļoti pārpasaulīgs.
Lūdzu, reizēm ļauj pieturēties pie Tevis
Šodienas Pieturā.
Jo saudzīgāk un maigāk turēsi,
Jo ilgāk vēlēšos Te uzkavēties.
Jā Tu vari man ielikt rokā kartupeli
Un iemācīt to nomizot.
Es to darīšu labprāt un mācīšos,
Tikai neuzspied par daudz,
Jo zini, mana daba ir lidot,
Es esmu kā putns.
Ir jau jauki nosēsties uz Zemes -
Viss tik neparasts,
Bet man tomēr jālido...
Zinu, Tev ik mirkli Zemes jāsajūt.
Zinu, Tev ir grūti, kamēr esmu Lidojumā un neaizsniedzama,
Bet mūsu misija -
Vienam otru līdzsvarot.
Man Tevi mācīt lidot,
Tev mani - Zemi rakt un kopt.
Lūdzu darīsim to saudzīgi,
Respektējot viens otra būtību.
Un nedomā, ka lidot ir cēlāk
Kā Zemi rakt.
Abi ir cēli,
Abi līdzvērtīgi -
Lidojumu nolīdzsvaro Zemes rakšana
Un Zemes rakšanu - Lidojums.
Iesim kopā.
Došu Tev to, kas mani ir,
Bet Tev pietrūkst.
Dod man to, kas Tev ir,
Bet man pietrūkst.
|
