Pieskāriens runā un glāsta
Savu klusi maigo Pasaku stāsta…
Pieskāriens runā!
Es klausos mazliet apburta,
Īsti nespējot parunāt pretī, Jo…
Jo, es klausos…
Es klausos….
Es klausos…
It kā ar pretī runāšanu
Es varētu palaist garām
Kaut ko nesadzirdētu…
Es klausos…
Tavu Pieskārienu Stāstu….
Tas Sapņu Pļavā vilina mazliet…
Un es nemaz nezinu –
Vai drīkstu turp iet…?
Gan jau…
Arī mani Pieskārieni gluži tāpat
Stāsta Stāstu manējo…
Vai Tu dzirdi to?
Un, ko Tu dzirdi…?
Viss paliek un dzīvo
Nenotveramā Patiesības Noslēpumā
Sajusts un izjusts
Pieskārienu Stāstā…
Glāstā…
Paldies,
Jo bija tik silti
Un tai pat laikā - brīvi
Turpināt vai nē…
Ļaut pazust Stāstam,
Ja tam jāpazūd…
Ļaut uzziedēt no jauna,
Ja tam jāuzzied…
Bez Gaidām
Bez Ilūzijām
Bez Iedomu Scenārijiem
Vien – ieklausīties
Vien – sajust
Vien – dzirdēt
Gan Tevi,
Gan pašai sevi
Cik skaisti viss beidzot ir –
Ļaut sev būt –
Līdzsvarā…
Sajust…
Sajust pašai sevis
Un arī Tevis
Patiesumu…
Bez Steigas
Bez Bailēm
No Ne-Pieņemšanas,
Jo tā allaž būs abpusēja
7.12.2018
