dzejasterapija.1s.lv


Mīlestības skrejceliņi starp Zemi un Debesīm
 

Šaha spēle




Tas šaha galds ar visām figūriņām vecāku mājās,

Ko ar savām mīļām, prasmīgām rokām darinājis mans vectēvs.

Tā īpašā sajūta pie šī galda spēlēt.

Tā sajūta kā citi jau sēdējuši, domājuši, spēlējuši...........

Katra figūriņa vectēva roku izmīļota, izveidota.

Ļoti īpaši –tik sens Laiks vēl rit caur mani man pieskardamies.

Laiks vecāku mājās vienmēr tā kā vairāk apstājies,

It kā Bērnība vēlreiz tā nesteidzīgi caur mani iet...........

Mēs ar meitu izbaudam šaha spēli vēl un vēl piesēžoties...........

 

Man patīk Spēle.

Man patīk spēlēties.

Man patīk spēlēt mācīties.

Man patīk spēlēties mācīties.

 

Man patīk mēģināt uzvarēt.

Man patīk izaicinājums pārvarēt sajūtu – zaudēju –

Tā jau tikai Spēle!

Tāpat kā Dzīve.

 

Man patīk domāt.

Man patīk domāt dziļi un ilgi...

Reizēm Dzīvē tāpat kā šaha spēlē

Man vajadzīgs tas pulkstenis – „time out” –

Pietiek domāt –izdari gājienu!

 

Reizēm tas ir ļoti grūti,

Jo patiešām tā arī neko neesmu izdomājusi

Un esmu apjukusi –kur?

Bet ir jāiet!

 

Un es eju!

Reizēm tas ir šausmīgi un sāpīgi ,

Pēkšņi vienu pēc otra es zaudēju savas vērtības.........

Pavisam nesagatavoti un negaidīti

Un es tik vien spēju kā noelsties –

Ak vai, vai, vai-ī-ī............!!!!!!!!!!!

Tad pēkšņi atceros kāda vīrieša

Īsti vīrišķīgo domu –

Es nekad, nekad, nekad..............

(Turpini tik ilgi, cik Tev vajag,

Līdz atgūsti Spēku un Ticību Sev)

Nepadodos!!!!!!!!!

Un es vīrišķīgi turpinu un skaitu –

Es nekad, nekad, nekad ............ nepadodos!

 

Tas ir grūti. un tas tiešām ir vīrišķīgi!

Bet reizēm taču arī man vajag stiprināt tieši

Savu vīrišķīgo daļu, to arī daru!

Bet kaut kā smagnēji!!!!!!!!????????????

Tad atceros Inesi, sievišķību un vieglumu –

Sāku dziedāt un pat mēdīties mazliet –

Es nekad nekad, nekad.........nepadodos!

Mē! Bē! Ē!!!!!1

Jahū-ū-ū, Inešuk!

Tā patiešām ir vieglāk –

Nepadoties caur sieviķību!

 

Caur sievišķību,

Caur vieglumiņu

Vieglum vieglu.

Caur Spēli,

Caur Saspēli.

Tieši tā  -

Mīļumā,

Vieglumā,

Līdzsvarā

 

Reizēm patiešām notiek brīnumi –

Kāds mani atalgo

Par nepadošanos

Pat pilnīgi bezcerīgā situācijā.

Spēlē kā Dzīvē.

 

Savukārt, reizēm tā ejot,

Īsti nezinot –kur?

Tā arī nespējot aptvet visu Spēles laukumu,

Taisni otrādi,

Nav jāzaudē, bet jāvinnē!

Un arī tas ir neparasti!

It kā man Kāds dotu dāvanas par neko.

 

Es mācos tās ņemt pretī –

Paldies, paldies un jel piedodiet,

Ka man šobrīd tā veicas.

Vinnēt vien un ar tādu pārsvaru

Arī kļūst garlaicīgi.

Tad es ļoti pieslēdzos pretimspēlētājam(i)

Es meklēju viņa(s) Iespējas!

 

Man patīk pačukstēt priekšā,

Ja tādas redzu

Un tad es reizēm arī saņemu atpakaļ

Priekšāčukstēšnu.

Tas ir tā blēdīgi, protams, un forši!

Tas ir pret Spēles noteikumiem!

Man tā patīk šie blēdīgie Mīlestības pārkāpumi

Tik noteikumiem pilnajā arī Dzīves Spēlē.

Tas ir tā radoši, sazvērnieciski

Un saistoši, cik Otrs šai Saspēlei ļaujās.

Tā es spēlējos

Ar visu un visiem

Savā Dzīvē.

 

Dzīvē kā jau Dzīvē.

Spēlē kā jau Spēlē.

Dzīvē kā jau Spēlē.

Spēlē kā jau Dzīvē.

 

Kad es aizmirstu,

Ka pati esmu savas Dzīves Spēles veidotāja,

Tad reizēm šķiet –

 

Daži spēlē pēc noteikumiem stingriem,

Daži blēdās, man nemanot, acis nepamirkšķinot,

Pat vēl vairāk –manu uzmanību novēršot,

Lai tikai, lai tikai uzvarētu!

Visādi vēl manā Dzīvē spēlētāji.

 

Bet tie īpašie,

Tie saderīgie!

Tie ar kuriem tiešām ir tik viegli, viegli

Gan saprasties,

Gan saspēlēties,

Gan sajokoties...

 

Tik ļoti, ļoti mīļie

Ar kuriem Dzīvei cauri

Roku rokā iet,

Kur pēc zaudējuma

Un kļūdām Tavām

Tevi apskaus cieši, cieši un samīļos –

Tā taču tikai Spēle!

Tā taču tikai Dzīve!

Laižam vēlreiz!

 

Es zinu, zinu –

Vajadzīgi visi.

Gan tie, kuri liek mums augt un norūdīties,

Gan tie, kuriem blakus tik silti.

Visi, visi.

Šai Dzīves Spēlē.

Šai Mistērijā.

 

Zinu, zinu –

Vajadzīgi visi.

Gan brūču sitēji, gan pārsējēji.

Visi, visi mūšu pašu radīti,

Bet ir tik labi tur siltumā sasildīties

Un reizēm pārsteigumā pabrīnīties –

Kā izdevies tas man?????????????

Tiešām man????????

Turpināt mācīties

Vairs pašai par brūču sitēju nebūt

Un savā Dzīves Spēlē tos neradīt.

Turpināt mācīties to Siltumiņu

Vairāk un vairāk pašai radīt,

Jo ir taču tik bezgala silti

Pašas radītā siltumā,

Kuru Pasaule man atpakaļ raida

No jauna sasildīties.

Paldies.

Lai izdodas man.

Lai izdodas mums.

08.2014

Cēsis



Komentāri (0)  |  2015-03-26 21:19  |  Skatīts: 474x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ