Pirmā klade
Es to vairs nespēju paturēt sevī, klausies un dzirdi manu Sirdi
Es savas Sāpes dzejā izdziedāju..................
Es klusi stāvu starp Sāpēm, Bailēm, Cerībām un Izmisumu...
Sāpju par daudz...
Laimes tik vien...
Pasaule pretī Tev sviež...
Nelūzti, nekrīti, saņemies!
Ļauj pieturēties
Pie skatiena silta....
Pie Saules glāsta...
Ļauj pieturēties...
Rūpju par daudz...
Smaidu tik vien...
Pasaule pretī Tev sviež...
Nelūzti, nekrīti, saņemies!
Ļauj pieturēties
Pie Vēja čuksta...
Pie bērna smaida...
Ļauj pieturēties...
Baiļu par daudz...
Drosmes tik vien...
Pasaule pretī Tev sviež...
Nelūzti, nekrīti, saņemies!
Ļauj pieturēties
Pie zāles stiebra...
Pie mīļa vārda...
Ļauj pieturēties
Mazās lietus lāsītes...
Saules dvaša
Dzīve tik steidzīgi aša, steidzīgi aša...
Debesis un Zeme
Saule un Vējš
Tumšais mākonis spējš
Viss ir tik vienreizējs...
2007
Vai to visu Pasaulei pretī sviedu es pati? Tikai viens grams Izmisuma vairāk par Ticību un rezultāts par labu Izmisumam? Vai tā? Jeb, pavisam vienkārši – viss notiek kā tam mūsu dzīvē jānotiek – Kāds Tevi pretī Mīlestībai ved – uzticies..
2012
Izraksti Sāpes dzejā...
Izdziedi Rūpestus dziesmā...
Izdejo Bailes dejā...
Izspēlē Dzīvi šo spēlē...
Vai Tu stipra
Vai Tu vāja
Nav no svara
Ļaujies, ļaujies būt, kas esi
Esi visā
Netiesā citus
Netiesā sevi
Esi...
Kam derīga esmu?
Tā nevar būt!
Ir, Dievs, mana vieta kaut kur!
Ir, ir!
Vai es stipra
Vai es vāja
Nav no svara
Ļaujies, ļaujies būt, kas esi
Cik Tu trausla, tik Tu esi
Nenospēlēt Tev to stipro
Nekļūt Tev par to, kas neesi
Cik es trausla, tik es esmu
Esmu, esmu, esmu visā...
Te es esmu
Lūdzu, pārlej man Saulesgaismu...
Vēl...vēl...vēl...un vēl
Uzsmaidi skatienu siltu...
Piedod un izproti mani...
Jā, jā...aizved uz Zemi, kur Rūpju vairs nav(a)...
Jā, nav(a)...
Nav tādas Zemes, nav(a)...
Tad apgriez kažoku otrādi –
Sasildi Pasauli izmisušo...
Tevī ir Saulesgaisma...
Tu pati būsi ļaužu sildītāja...
Pati liesi Saulesgaismu...
Pati dosi maigo Vēja dvesmu...
Kaijas baltais mirdzums tumšā padebesī...
Melna vārna mākonī spoži baltajā...
Kā tanī senā dziesmā –
Aizlidot, aizlidot, aizlidot...
Aizlidot putnam līdz...
Tur tāles zilas un brīvestība...
Tur Miers un Pilnestība...
Tur Rūpju vairs nav(a)...
Vai nav(a)?
Ak, dziesma, Sāpīgi Skumjā,
Kā pārvērst Tevi Priekā?
Kur Saule ir?
Kur ir?
Kur iemērkt Izmisumu melno?
Kurā purva akacī sviest?
Kā saprast, ka nieks tas, ko pārvarēt spēju?
Jā, spēju! Jā, spēju! Jā, spēju!
Tik stipra, tik stipra gribu es būt!
Kur vieta mana, kur atrodos es?
Iemāci, Pasaule, mani priecāties
Iemāci, Pasaule, man savu Prieku
Iemāci mani šeit priecāties
Izsēšu es Prieka sēklas
Pār saviem bērniem
Pār Tevi, mīļais,
Pār visiem pasaules skumjajiem...
Pār savām Sāpēm...
Pār savām Raizēm...
Pār savām Bailēm...
Pār savām Skumjām dziļajām...
Iemāci, Pasaule, mani šeit priecāties
Še Tev smaidiņš
Še Tev jociņš
Ļaujiet ar to man dalīties...
Ņem manu roku
Dod savu roku
Iesim šai dejā, vēl dejosim...
Pasaule, mīļā,
Es Tevi lūdzu
Iemāci mani šeit priecāties...
Visas Sāpes
Visas Raizes
Sasien paunā
Aproc Zemē
Zem zemē...
Pasaule, mīļā,
Es Tevi lūdzu
Iemāci mani šeit priecāties
Še Tev smaidiņš
Še Tev jociņš
Nāc un paņem vēl...
Saule pār Jūru
Putni Debesīs...
Maigs Vēja pieskāriens.
Dod man savu roku
Pūt siltu dvašu
Laiks stāvi un nekusties!
Sāpes nu plūstiet!
Bailes izzūdiet!
Ļaujiet mums būt.
Saule pār mums
Rudens lapas lai dejo
Un putni debesīs.
Viss apstājies, kluss un esošs.
Laiks nekusties, neelpo, neesi!
1.10. 2007.
Pasaule izgriež Sāpes kā lieko, kā nederīgo...
Tāpēc noķer vēl Prieku
Noķer to plaukstā un samīļo...
Kā lai iemācu Tev to?
Nav Prieks Liels un Varens, nemeklē Galveno!
Prieks ir mazs kā krītoša lapa
Un Saule līst pār to...
Ņem vienkārši paturi plaukstās un samīļo...
Un mācies Tu pati to!
Un iemācies, mīļā, nu pati to!
Apturiet pulksteņus..............................................
Apturiet pulksteņus
Apturiet pulksteņus
Neļaujiet Laikam skriet!
Mirklis tik sāpīgi esošs
Kur pieturēties?
Rudens maigā Migla skauj Rītu
Lapas dejo ar Vēju debesīs!
Zeme, mana mīļā, stāsti
Kā rodas Prieks?
Apturiet pulksteņus
Apturiet pulksteņus
Neļaujiet Laikam skriet!
Vēl jāatrod Prieka dzīvās sēklas
Vēl Sāpes jāaizsviež
Laiks, lūdzu, uzgaidi, apstājies!
2.10.2007
Nakts, kliedē manu domu šaudīgās ēnas...
Ļauj Tumsas silto segu pār mani klāt...
Vējš tik stiprs
Uguntiņa dziest...
Klusa, klusa Tava elpa...
Es vēl pūšu siltu dvašu...
Uguns dziest...
Dvēsle kliedz...
Kuries, kuries uguntiņa...
Dedzi, dedzi, uzliesmo...
Plauksti, plauksti cerībiņa...
Asariņa, klusi, neripo...
Es vēl pūšu siltu elpu.
