Vēl tās Sāpes dziļi Tevī
Vēl tās Tevi ievainos
Vēl tās Sāpes dzīļi Sirdī
Vēl tās Tevi pātagos
Lej pār mani Rīta rasu
Mazgā visu Smago nost.
Lai es pretī Saulei smeju
Līdz ar putniem ceļos Debesīs.
04.2008
Un līst, un līst
Un asaru lietus atkal līst
Un visa brūces ir vaļā,
Kuras tik rūpīgi šuvi Tu ciet.
Un Tavs Stiprums vien Ilūzija
Vien Apmāna radīta prelūdija,
Ko spēlē Pavasara maigā simfonija.
Kā piens pāri krūzei tas līst
Un izčūkst uz plīts.
Saki man, Vējš, kas Sāpes dzēš?
Vai Vējš – tik spējš?
Vai Sāpes vien nākošās Sāpes dzēš?
Saki man, Vējš, kas Sāpes dzēš?
Karstas asaras izkausē sniegu.
Vai redzi, Vējš? Kas Sāpes dzēš?
Varbūt pietiks Asaras šļakstīt?
Varbūt pietiks sērot un skumt?
Vai gan Pasaulei nepietiek Sāpju?
Tu vēl savējās liksi tai klāt?
Piejauksi Visumam vēl vienu pilienu Melnā?
Neļaujot Sirdij Prieka dzirksteles šķilt?
Nomet, mīļā, Skumju apmetni - smago un slapjo!
Ļauj Saules Gaismai savus plecus skaut....
Ļauj Prieka ugunij sirsniņā kurties...
Ļauj Siltai Gaismai no Tevis plūst...
Aizdedz svecīti - mazu, mīļu un siltu...
Izdari darbiņu - mazu un jauku...
Priecājies, priecājies, priecājies...
Viss, viss Tev ir...
Tu jau dzīvo Laimes pārpilnībā...
Apzinies, apzinies, apzinies to...
5.92.2009
