Ziema ir dziļa un gara...
.jpg) Es pazaudēju Sevi....Kur esmu.....?Ziema ir dziļa un gara bezgala, bezgala.............Šo kladi es nespēju sakārtot un nezinu , vai kādreiz spēšu.Man tas nemaz nav jādara.Lai paliek tukša kā tā garā, dziļā Ziema togad.Neviens jau nezina, kur biju.Un vai es pati zinu.........?Ikviens var nokļut Tur.No Turienes var arī vairs neatgriezties Šeit.Var palikt Tur.Man laimējās.Man izdevās.Es esmu atpakaļ Šeit un bezgala pateicīga.Vien neaizmirst šo unikālo mācībstundu -Turēties Šeit, ne Citur.Savāda unikāla Pieredze.Kā tas var būt,Ka Sirds manaNepareizi jūt?Kā tas var būt?Var būt!Arī Sirds apmaldīties var!Vai arī tā sajūt,Ko izprast vēl nespēju?Meklēt no jauna,Meklēt no jauna -Kur mana krāsainā vieta - tepat,Blakus bērniem un Saulei,Un darbiņam nejauši jaušam -Smieklam un Priekam.Necensties izprast dziļāk neko,Nekā šobrīd spēj.Ļauj Laikam iet -Ņem pretī visu, kas nāk.Vairāk esi tuviniekos, ne svešiniekos.Vai Tev to trūkst?Ko meklē pie svešiniekiem Tu?Ko klīsti zonā, kas ne Tava?Esi draugos savos,Esi mīļajos,Esi bērnos,Esi TE,Esi TE,TE, TE, TE, ne TUR.13.10. 2010
Es gribētu to spēt.
Es gribētu ticēt, ka spēju.
Esmu taču mīļā Dieva meita.
Es varu.
Alkaini pieķerties Dzīvei.
Tik alkaini, cik tik varu.
Tik alkaini, tik alkaini, tik alkaini
Tādai – kāda tā ir,
Bet neradot alkas tur, kur to nav.
Dzīvei.
Dzīvei.
Dzīvei.
Radīt to Mīlestībā īstu.
Īstu.
Īstu.
Izprast tik, cik spēju,
Nemocīt sevi ar to, ko neprotu, nespēju, nesaprotu.
Darīt, ko spēju, kas patīk.
Man liekas es pat nepieskaros asniem,
Kuri manī sēti –
Vien aizmirst nespēju,
Kaut reizēm šķiet –
Tie laukā jārauj –
Tik sāpīgi un smagi atkal viss te bija.
Es vēlos vien klusumu pēc vētras,
Bet klusumā nu jāsēj darbs.
Un, kā lai nesaku es atkal paldies?
Tie asni aug tik spēcīgi un paši.
Es Dieva meita esmu arī šorīt
Un katru dienu vienu
Nereālu slāni varu lobīt nost.
Visu to kā nav
Iemainīt pret to, kas ir.
Vai nav forša meņģele?
Šorīt es arī Dieva meita,
Kas no jauna savu Dzīvi
Veidot sāk.
10.2010
Vientulība - mana māsa
Tu tikpat laba kā divtulība.
Neļauj man tagad sabiezināt krāsas,
Neļauj man tagad visu Pelēkā redzēt.
Rādi, ko ieguvusi?
Palīdzi saprast, ka spēju
Ir Tevī mirdzēt.
Neļauj Aukstumam iezagties it visā.
Rādi, kā Pati protu uguntiņu iekurt.
Rādi, kā protu gaismiņu nest
Un siltumu radīt.
Ik mirkli - pati, ik mirkli - pati,
Ja reiz Tu mana māsa šobrīd.
Tu tikpat laba, Tu tikpat mīļa.
Neļauj no Tevis bīties,
Neļauj Tevi noniecināt.
Tev Miera un Klusuma maigā elpa
Tev savas dzīves klusā un piepildītā telpa.
Tu tikpat laba, tikpat laba,
Vien Tev sava elpa,
Cik siltu to pūst vēlēšos,
Tik būs.
Vientulība - mana māsa,
Stāsti man, ka aiz Pelēkās
Ir Tevī citas krāsas arī.
11.2010
Nekas nav sliktāk,
Tikai citādāk,
Citādāk,
Citādāk.
Viss Notikums ir Pagātnē.
Tā vairs nav.
Šodien viss ir citādāk.
Ne sliktāk,
Tik citādāk.
Citādāk.
Nepūlies izprast Notikumu,
Kas bija.
Esi Šodienā.
Šodienā.
Šodienā.
Tādā, kāda tā ir.
Ar mīlestību
Esi Šodienā.
Āmen.
Man Tevis trūkst
Man Tevis trūkst
Man Tevis ļoti, ļoti trūkst
Tagad, kad Tu esi Citur
Man Tevis trūkst tik ļoti.
Tagad, kad Atmiņu vārti jāaizver,
Mīlēt Tevi es vēlos vēl ļoti.
Ar visu, kas Tevī,
Savas ambīcijas atmetot nost.
Kāpēc no Šodienas bīstos?
Kāpēc Šodienai nepieķeros?
Ko Pagātnes Atmiņās meklēju es?
Tu paliki Tur, es vēl ilgojos Tevis,
Bet Tu jau Vakardiena.
Vien saprast, ka Šodiena mana ir Te,
Lai mīlētu to un pieķertos,
Atmiņu vārtus reiz aizvērtu ciet.
Viss ir zaudējis savu Nozīmību,
Kad Tu esi Citur.
Kā tas var būt?
Vai tiešām apzeltīt mēģinu Tevi mazliet?
Kam pieķerties Šodienā?
Tik ļoti Tev biju pieķērusies es,
Bet Tu jau Vakardiena.
Ir Šodiena - pavisam citādāka -
Viss nenozīmīgs šķiet.
Kā reiz visam tāda nozīme bija?
Un šobrīd - vienalga - tā vai citādi?
Kam pieķerties, kam?
Kāpēc pēc Neesamības ilgojos,
Ja reiz Esamībā vēl esmu?
Neviens nenāks un Laimīti neatnesīs
Neviens Laimes terapeits
Gatavu recepti neuzrakstīs.
Tev pašai, Tev pašai
Sava Laimes formula jāatrod.
Tev pašai sava metode jārada ir,
Kā Nemieru izravēt
Un Mieru ik rītu savā sirdī sēt?
Ja vēlies, sēdies un raksti,
Ja gribi, atsāc caur Mežu uz Jūru skriet
Un Miegu nenososdi.
Tu vēl nezini, kas vajadzīgs Tev?
Tu vēl nezini - kā?
Neviens nenāks un atpakaļ nenesīs
To, kurš jau Debesīs.
Pierodi, pierodi,
Sadaraudzējies ar visu, kas ir.
Tā Tava mācībstunda
Un Kāds Tev ļoti, ļoti tic,
Ka mīlestībā to pieņemt spēj,
Caur to izaugt un laimīga būt.
Tici Tu ar.
Es ticu, ticu, ticu,
Mīļo Dieviņ, stipra es esmu.
Tavs Spēks ir manī.
Varu, varu, varu
Šo Dzīves pārbaudījumu izturēt.
Varu un spēju.
Es mīlestībā pieņemu Šodienu,
Tā skaista ir.
Es ticu, ticu un ticu
Tavam Spēkam sevī.
Es ticu Tu pamazām atklāsi man,
Kas esmu, ko varu, kam deru?
Es ticu un paļaujos.
Tevis radītos saulstaros sasildos.
Es savos saulstaros Pasauli sildīt spēju,
Jā spēju.
Es ticu, ticu un ticu....
Baltā Papīra Dvēsele,
Pie Tevis turos
Nezinu kāpēc
Tu mirkli Miera man sniedz
Pie Tevis turos,
It kā, ko sacīt būtu man,
Vien Spēka vārdus pati sev rakstu...
Skujas snieg pavasarī
Un pēc mirkļa jau viss pagalms pievējots tiek
Nu gluži kā Sniegs.
Arvien no jauna,
Arvien no jauna
Viss jātīra nost.
Tā arī Tevī,
Ja mēģināsi Laimes ābolā kost
Tik daudz,
Tik daudz vēl darba būs jāieliek.
Sākums būs īpaši grūts,
Jo ilgi te neviens nav apzināti bijis,
Viss audzis kā pagadās.
Tad nebrīnies,
Kā pieveikt to Tev izdoses?
Vien sāc, vien piespied sevi sākt
Ar visu, ko proti un jūti,
Ar visu, ko izdomāt spēj.
Sēdi un domā, kā noturēt to -
Laimes sajūtu - tik ātri gaistošo.
Bet, jo biežāk Tu slaucīsi,
Jo ierastāk un tīrāk viss būs,
Nesakrāsies kārtās.
Tad slauki, slauki tos negatīvos putekļus nost
Un dari to regulāri,
Ja reiz vēlies Tu Laimes ābolā kost.
Nē - es nepadošos,
Es tālāk Dzīvē došos.
Viss vienvienīga Atbalss
Šai Pasasulē ir.
Es mīlu šo Dzīvi
Un Dzīve mīl mani.
Es mīlu cilvēkus
Un cilvēki mīl mani.
Es mīlu savu ķermeni
Un ķermenis atalgo mani.
Es uzticos Dzīvei,
Tā droša ir man.
Es mīlu ir to,
Kam mīnuss zīme,
Tas kaut kādā viedā man vajadzīgs ir.
Es atjaunoju savu Laimes sajūtu
Un Laimes sajūta apskauj mani.
Es šūpojos Harmonijas šūpolēs.
Es uzsmaidu Pasaulei
Un Pasaule atsmaida man -
"SMILE" pludmales smiltīs.
Pasakainas Debesīs mākoņspēles
Es tikai mākoņos lūkojos, mīļais,
It kā Tu būtu bijis tik ideāls vīrs.
It kā neviens cits mani vairs nespētu mīlēt.
Es tikai mākoņos lūkojos, mīļais,
Es tikai pazaudēju Prieku,
It kā kāds cits, ne es pati sev
To atņēmusi būtu.
It kā kāds cits, ne es pati
To atdot sev spētu.
It kā Dzīve būtu mūžīga,
It kā tik daudz laika
Skumjās vērts pavadīt būtu.
Pasakainas augusta debesīs mākoņspēles,
Es tikai mākoņos lūkojos , mīļais.
Ja gribi laimīga kļūt,
Tad iemācies tāda būt.
Ik mirkli esi modra
Un klausies, ko Tava Sirds jūt
Un apzinies -
Ik mirkli
Tu vari dot kaut mazu nieku,
Kas gādā tai Prieku.
Katru dienu kādu mazu nieku,
Lai es savai Laimei tuvāk tieku.
Es ticēšu, ka kāds nepārstās mīlēt mani tikai tādēļ,
Ka aizgājis.
Es ticēšu, ka viņš mīlēs mani
Tāpat kā es viņu
Mūžīgi............
Kladīte izvēlēta šķietami nejauši ar uzrakstu uz tās - FOREVER |
