Pasaule plaukst
Saule atkal manā Mežā zied
Es varu likt Pasaulei mainīties,
Ja manī ir Dievs.
Es varu nemainīt Tevi,
Es varu izmainīt sevi.
Es varu pavēlēt Pagātnei atkāpties!
Es atkal varu vēlēties.
Es varu to mācīties.
Lēnām, tik lēnām, kā vajag to man
Es varu ik dienu trenēties –
Mācīties pavēles dot savām Domām
Iepazīt sevi un atklāties
Jau Sniegs izkusis bez pēdām
Ir sēkliņas manī
Nu gaidīšu pumpurus
Un ticēšu, ticēšu –
Drīz tie plauks!
Saule jau silta.
Jau atkal tā mirdzoši vizuļo
Upē un Jūrā, un Mežā
Drīz plauks.
Nenovēršami.
Tā būs.
02.05.3013
Debesīs vienmēr ir Saule
Debesīs vienmēr ir Saule
Arī, kad Mākoņi aizēno to
Tavā Sirdī vienmēr ir Saule
Arī, kad neredzi to,
Vien atceries,
Vien atceries –
Tev pašai, Tev pašai
Sava Dzīve ir jādzīvo.
Tev pašai, Tev pašai
Tā jāveido!
It neviens nenāks, to nedarīs!
2012
Lasot Ekhatrta Tolles „Tagadnes spēku”
Par sevi, sniegpulkstenīti un sniegpulksteņiem
Tikai tad, kad nevērtēju, bet novērtēju
Tikai tad, kad atmetu visas Gaidas,
Kādam otram būs būt,
Rodas klusā un mirdzošā
Saprašanās Telpa,
Kurā visas problēmas zūd.
Kurā dzirdi Dvēseli otru,
Kura tik brīnumaini
Stāsta par Tevi pašu
Un tikai šajā Telpā
Mēs saprasties varam,
Kur Vērtējuma nav un nav Gaidu
Ir tikai Pieņemšana, Izpratne un Novērtējums.
Es klusi klausos Tavu stāstu,
Jo nezinu jau cauri kam Tu esi gājis
Kā un caur ko šai Pasaulē nācis
Kādu Pieredzi esi izdomājis
Te apgūt, piedzīvot un izmainīt sevī,
Lai tā mierīgi un klusi,
Bet citam varbūt strauji un ātri
Pretī Gaismai augtu.
Augtu un plauktu
Tāpat kā es
Kā mēs visi.
Katram mums cauri saviem Sniegiem ir jāizbrien
Kā Sniegpulksteņiem
Līdz Saules Gaismai jātiek
Un mēs noteikti tiksim,
Ja vien dzirdēsim, sajutīsim un ticēsim,
Ka virs Sniega Saule ir.
Tik nesteidzīgi, mīļi un klusi
Tā mūs gaida, aicina un sauc –
Audz, mīļā, audz.
Drīz siltumā būsi.
Vēl audz.
Drīz manu spožo silto Gaismu
Tu arī ieraudzīsi.
Es Tevi saucu un saukšu
Es Tevi gaidu un gaidīšu
Mūžīgi.
Audz.
Audz pretī Gaismai.
Pretī Izpratnei par sevi, Pasauli
Un citiem tajā,
Kurā ikviena Dvēsele
Īsts brīnums ir.
11.01.2014
It viss ir manas Dzīves Pieredzes daļa
Ikviens vārds
Ikviens cilvēks
Ikviena darbība
Ikviena bezdarbība
Ikviens jautājums
Ikviena atbilde
Vai bez atbilde
Ikviena mana rīcība
Ikviena cita cilvēka rīcība
Mijiedarbojoties ar mani
Ir vērtīga
Manas Dzīves Pieredzes daļa.
No tās es tikai gūstu, gūstu, gūstu,
Es tikai augu, augu, augu,
Augu par to
Par ko Kāds mani aicina kļūt
Par ko vēlas mana Dvēsele būt
Augu un veidoju savu Dzīvi
Tādu, kādā vēlos es dzīvot.
Viss, kas ar mani notiek
Ir viena vienīga brīnišķīga
Manas Dzīves Pieredzes daļa
Es tveru mirklīti katru,
Katru notikumu, cilvēku, vārdu
Kā rasas lāsīti dzidru
Un dzeru, dzeru un dzeru
Viss, it viss, kas ar mani notiek
Te zem Saules šīs
Ir man noderīgs un vajadzīgs,
Lai pretī Gaismai es augtu.
Šodiena
Tāda kā Šodiena
Nebūs cita neviena
Pieņem, pieņem, izdzīvo, sasildi
Izmīļo, samīļo, apskauj to
Tāda tā otrreiz vairs neatnāks
Tāda būs tikai
Šī viena vienīgā diena
Tavā Dzīvē un Mūžībā
Tāda Saullēkta bilde Debesīs
Tikai un vienīgi Šodien
Cilvēki, kuri Šodien Tev blakus
Un, kurus tieši Šodien Tu satiec
Ar kuriem sasmaidīties vari
Varbūt tikai un vienīgo reizi Šodien
Tu nezini, cik ilgi viss Tev dots
Kas rīt jau mainīsies.
Tāda kā Šodiena
Nebūs vairs cita neviena
2014
Debesis virs galvas,
Zeme zem kājām,
Priekšā - Ceļš uz Mājām,
Aiz mums -
Ceļš, ko gājām
Debesis virs galvas
Zeme zem kājām
Zem manām pēdām
Ceļš uz Mājām
Tas manējais
Tev Tavējais.
Ir labi Te kopā būt,
Kaut katrs mēs spētu tā iet,
Lai Dievs Debesīs smaida un Prieku jūt,
Jo es, Tu, Tu, Tu un Tu...
Un tā bezgala...,
Tik, cik vien Pasaule plaša,
Tā Dvēsele viena
Tā Viņa,
Tā Dievs,
Jo Tu, Tu, Tu un Tu...
Un tā bezgala...,
Tik, cik vien Pasaule plaša,
Tā Dvēsele arī mana...
Kaut mēs visi Te kopā
Tā spētu iet,
Lai Pasaule smaržo un zied.
Es rakstu savas Dzīves pasaku
To, kas notiek ar mani Šodien,
Es esmu radījusi jau Vakar.
Es savas Dzīves pasaku rakstu
Un Vakar uzrakstīto
Es lasu Šodien.
Skatos, lasu un vēroju to,
Kas mani neapmierina Šodien
Es mēģinu labot
Un rakstīt kaut kā citādāk.
Kaut kā – vairāk laimīgāk, priekpilnāk,
Lai es pati šai Dzīves izrādē smaidu
Un, lai tas, kurš šobrīd man pretī
Smaida man.
Uzrakstu to, kas man sanāk Šodien
Un Rīt jau vērošu
Izrādi nākošo
Un tā no jauna
Ik dienu.
2014
Sudraba Gaismas puteklīši
Atgādinājums manai Dvēselei
Atceries, atceries
Ik dienu, ik stundu, ik sekundi
Tos mirdzošos Gaismas puteklīšus
Tu taču sev apsolījies
Izkaisīt ļaužu sirdīs,
Cik pagūt vēl vari,
Vēl vari,
Vēl ir laiks,
Vēl dari.
Nekavējies...
Neaizsapņojies...
Neaizstrādājies...
Ne jau darbs galvenais -
Tie puteklīši...
Vēl kaisi, cik vari.
Savējiem - mīļajiem,
Ikvienam, ko satiec savā Ceļā.
Cik paspēsi, tik būs.
Kaisi un priecājies,
Kā Gaismas puteklīši
No Gaismas Tavā sirdī
No Tavas citu sirdīs mirdz..
Mirdzoši skaisti...
07.2014
Smaids
Smaida būtība
Ir būt skaistam
Caur Smaidu ienāk Gaisma Tevī
Caur Smaidu Tu to izstaro Pasaulei
Caur Smaidu
Mēs sasildāmies.
Sasildām paši sevi
Un viens otru.
Smaids veido
Mīlestības tiltiņus
Starp mums.
Tas izsēj
Mīlestības sēkliņas.
Tu vari vien turpināt rūpēties
Ik dienu no jauna pasmaidīt,
Lai tās dīgst
Un uzzied
Kā puķes.
07.2014
Pa to vienu vienīgo
Ceļu iet
Nenovirzoties...
Gaismas izgaismoto
Mīlestības Ceļu.
Nav viegli tas, patiesi,
Ik mirkli, ik mirkli
Turēties
Uz šīs šaurās
Gaismas laipiņas.
Ik mirkli, ik mirkli vēl
Man Gaismas padoms
Vajadzīgs.
Tik klusa, tik klusa
Ir Gaismas balss,
Tik skaļas vēl
Tās visas citas.
