dzejasterapija.1s.lv


Mīlestības skrejceliņi starp Zemi un Debesīm
 

Manai Ziemai



Dvēsele jau nav sasalusi tikai tāpēc, ka cauri Ziemai gājusi.

Gājusi kā pratusi, mācīdamās priecāties par Sniegu, viņai jau nebija variantu, ja reiz bija nokļuvusi Sniegā. Arī Ziemā un Sniegā var atvērt acis un redzēt , redzēt kā Ziemā un Sniegā viss ir.
Ir labi.
Ir tikai citādāk.
Citādāk kā Vasarā.
Citādāk kā Rudenī.
Citādāk kā Pavasarī.
Un tagad es zinu kā ir Ziemā.
Es zinu kā ir Sniegā.
Es zinu kā ir , kad ir auksts
Es zinu kā ir, kad nesmaržo zāle un puķes.
Es tagad tikai zinu un viss.
Un tagad manas zināšanas
Ir mana Pūra Lāde,
Mana Bagātība
Un Pieredze,
Kurai jau cauri esmu izgājusi
Tikai un vienīgi tādēļ,
Lai mīlētu vairāk,
Mīlētu gudrāk,
Mīlētu līdzsvarotāk, harmoniskāk,
Zinošāk un viedāk.
Mīlētu vienotībā.
Lai tālāk ietu redzīgāk un apzinošāk
Savā Ceļā
Pa kuru Dievs mani ved
Tuvāk sev
Cauri jaunām Ziemām,
Jauniem Pavasariem,
Vasarām
Un Rudeņiem.
Lai tālāk ietu paša Dieva apskāvienā.
08. 2014
Komentāri (0)  |  2015-07-09 19:38  |  Skatīts: 471x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ