Saules meklētājam
Re, kā Tev arī izdodās!
Re, noķēri Sauli un tieši Ūdenī - emocijās
Tepat uz Zemes!!!!
Iesmel un paturi plaukstās
Mūžam atceries Sajūtu šo -
Saule ir Tavās plaukstās.
Šķietamība un Īstenība reizē!!!
Ir taču Šajā Mirklī
Saule Tavās plaukstās?
Vai ne?
Es arī tā daru -
Peldos Upē un Jūrā
Tieši Saules Ceļā,
Kamēr tik dāsni šobrīd
Tā manā Ceļā ir.
Es mācos to radīt Pati -
Pati savu Saules-Prieku
Brīvībā.
Saule reizēm pazūd tikai tādēļ,
Lai mūsos allaž būtu Ilgošanās.
Jo ilgāk tā pazūd,
Jo ilgpilnāk mēs ilgojamies pēc tās,
Ilgās meklēdami,
Kā Pašiem radīt savu
Saules-Prieku?
Kas zin,
Un atrazdami arī.
Saules-Prieks.
Dzīves-Prieks.
Dzīvot-Prieks.
Darīt-Prieks.
Slinkot-Prieks.
Mijiedarboties-Prieks.
Saules-Prieks
Pašiem sevī.
Īstā Saule debesīs
Vienmēr iedvesmo mūs
Katru savam Saules-Priekam.
Re, Tev Foto-Prieks!
Re, man Rakstīt-Prieks!
Paldies Saulei.
Paldies, ka noķēri to savā bildē.
Paldies, ka ķeru to tālāk
Vārdiņos savos bezgalīgos
Bez Taviem limitiem
Kā Kaķe,
Kas dara, kā arī viņai tīk.
Paldies.
Tu drīksti neatbildēt
Ne Šodien, ne Rīt, ne Aizparīt,
Ne Šajā Mūžā,
Ne Nākošajā...
Kā vēlies.
Tu arī esi kā Kaķis brīvs!
Ej, kurp vēlies.
Vien ej pats savā
Saules-Priekā,
Es arī paturu savējo
Saules-Prieku!
Kā lai pieņemu Tavējo,
Un, cik ilgi man jādzied,
Ka es taču pieņemu Tavējo...
Vai tiešām mana dziesma sadzirdama nav?
Vai nepamanīji,
Ka aizliedzi man dziedāt,
Jo vārdu Tev esot par daudz,
Tu nevarot cauri tiem Būtību saklausīt!
Ja Vien Tu zinātu,
Tu šajā brīdī jau esi gandrīz nositis mani - Putnu,
Kurš dziedātājs taču ir.
Tu pat neesi paguvis vēl ne ieklausīties!
Es tik ļoti vēlos zināt,
Ko nepaguvu es?
Bet es nevaru bez Atbildes!
Tik skaists ir mūsu
Katra Saules-Prieks!
Kā lai pieņemu Tavējo?
Ja Tu noliedz manējo?
It kā tikai Tavējais Vērtība būtu?
Tāda mijiedarbība nav iespējama!
Tālāk tad ir Strupceļš,
Tālāk kopēja Ceļa nav.
Ja vien ........
Vienmēr var atgriezties,
Kamēr vēl elpojam.........,
Kamēr vēl Šī Iespēja mums dota.....
Un sākt no vietas,
Kurā aizmirsām Iespēju -
Ļaut otram BŪT.
Citādi man arī
Ir jādodas tālāk,
Pašai pieņemošāk,
Vērīgi lūkojoties - KĀ
Varu es savu Atspulgu
Mirdzošu redzēt?
Lai izdodas abiem mums!
Lai izdodas visiem mums!
Re, ja spētu es Tev visu pavēstīt,
Ja spētu Tu mani pieņemt,
Ja atbildētu...
Nebūtu šī teksta...
Nebūtu šo manu
Sievietes jūtīgo emociju....
Re, Tu esi līdzautors
Manam Tekstam!
Par to man Prieks!
Un reizē sāp mazliet un ļoti.
Mans jūtīgums tiek noraidīts.
Mana Dvēsele
No jauna apmulsusi -
Par ko tā vairāk priecājās?
Par to , ka noraidīta,
Bet ir mana Prieka
Priekpilnā rakstīšana?
Vai........?
Jā, to otru - nenoraidīto Prieku
Viņa taču vēl nepazīst!
Kā gan varu priecāties par to?
Nu esmu sapratusi,
Man pašai jārūpējās
Par sava jūtīguma līdzsvaru,
Ejot un meklējot Ceļu pie tiem,
Kuri to mīlestībā pretī ņem,
Tādējādi to līdzsvarojot.
Novēršoties no tiem,
Kuriem tas nepieņemams,
Jo blakus viņiem
To vien pārjūtināšu.
Bet, ja tādi ir blakus
Mūsu mīļie,
Tad mīlestībā
To skaidrojot,
Cik svarīgi tas mums visiem.
Vīrietim pieņemt sievietes jūtīgumu,
Sievietei labvēlībā izprast,
Cik sarežģīti tas vēl ir viņam.
|
