Dzejasterapijas Pieteikuma Raksts augstskolas Mājas Lapai.
Pašreklāma. Skolotāja saka, ka bez tās neiztikt. Ja vien...
Ja vien....
Es varētu atkal kā Vinnijs Pūks nebumsīties pa tiem Dzīves pakāpieniem, pa kuriem Nežēlīgais Kristofers Robins viņu bumsina ik Rītu, ik Vakariņu....
Es arī vēl varētu kaut ko padomāt, druskucīt saudzīgāku priekš sevis un tieši SAVAS BŪTĪBAS.....
Kādus speciāli-individuālos ielūgumus, tik personiski mīļos un iesākumā tikai tiem, kuri nu zinu, manī tūlīt neizsvilps no savas un manas Dzīves laukā....
Iedomājoties vien, ka uzreizi Te manā Mājas Lapā, manā mīļum-mīļajā Rotaļvietā un mana Prieka Laukumā saskrietu visi, visi ziņkārīgie, kam tik nav slinkums, visi, pilnīgi visi tik CITĀDĀKIE...
Vai es nu ar tā uzreizi, uzreizīti viņus tik pieņemt gatava būtu....
Viņu TIK CITĀDĪBU pati SAVĀ TIK CITĀDĪBĀ...
Ja nu...
Ja nu...
Viņu somās sapuvušo tomātu tik daudz....
Ja nu..
Ja nu....
Svilpt viņi arī māk labi un skaļi.....?
Protams, es apzinos, lai dzīvotu, Drosmes vajag gana daudz....
Kā gribētos, kā gribētos vēl lēnītēm...
Kaut lēnītēm var arī dzīvot nokavēt....
Bet Pieredze mana apliecina, ka....
Ka arī steidzoties, var ļoti, ļoti sasisties....
Sava Energolauka Lielums katram pašam jāapzinās....
Īsto mērinstrumentu man īsti vēl nav....
Kafijas biezumos zīlējot...
Dažādi izmēri rādās.....
Doma jau manai skolotājai kā allažiņ laba un vieda....
Nedarot neko, mēs ieaugam Sūnās...
Enerģija izsīkst...
Laimes nav...
Lēna un mokoša Degradācija....
Bet...
Vai tad es tiešām Neko nedaru...?
Pārmaiņu ir bijis TIK daudz un TIK gana Ne-Jaukas....
Ka it nekādas Pārmaiņas negribās vairs ne redzēt..., ne dzirdēt.., ne just...
Vien Sūnās, vien Sūnās saldsaldi sust.....
Būšot Mūžīgā Stagnācija .....
Viņa mīļi, gādīgi un pacietīgi turpina...
Mani iedvesmot....
Savām TIK skaistajām dzidri zaļajām
Ceturtās čakras krāsas acīm mani TIK mīļi un silti uzlūkojot....
It neviens, neviens mani nespēšot no tām ne vairs izraut, ne izpestīt....
Sūnām, Sūniņām.... Ķērpjiem....
Maniem TIK mīļajiem....
Silti siltajiem......
Neviens Vējš netikšot, nu nemūžam vairs netikšot cauri....
Kas zin, uz Laiku Laikiem, Aizlaiku Laikiem, Visiem Laikiem...
Ja nu es gribot...
Tikt laukā no tām Sūnām.....
No Jauna savai Dzīvei Jaunu nu atkal Enerģiju rast...
Bez Jaunām lietām to neatrast...
Lai tik rakstot to Pašreklāmu....
Es jau nu, lai nu kam, bet savai mīļum- mīļajai skolotājai gan uzticos...
Mājas darbs vēl nepabeigts, turpinājums sekos....
pēc riteņrikša šovakar vai citvakar......
Turpinājumā...
Kamēr vēl mācos "Pavasarī" kā studente cītīga....
Uzreiz un vienā mirklī sevi tā tūlīt pārdēvēt
No Pelēkās Peles uz visuspožāko, mirdzošāko Princesīti...
Grūti, ai, ai, grūti...,
Bet uzcītīgi mācos...
Mamma vienmēr slavēja par labām atzīmēm...
Lepojās...
Turpinu iepriecināt savus vecākus, mācos cītīgi...,
Lai arī mana Izvēle šeit studēt ar vecāku Izvēlēm nav saskaņota...
Panikā, ka viņu Izvēles varētu nomākt manas Izvēles...
No tās Pašreklāmas...
Iedomājoties vien....
Paliek tik slikti, tik slikti...
Pēc kā tas izskatīsies...?
Ko Tu no sevis iedomājies...?
Ko pilnīgi, pilnīgi visi šai Pasaulē teiks.......????
Kaut kādas Balsis manī skan.....
Savādas Balsis savādi skan....
Savādi...
Kaut ko savādu atgādina...
Baiļu tirpuļi mani padrebina....
Bet...
Tad...
Burvja vārdi tikpat savādi,
Bet mierīgi skan....
Arī manā galvā....
Ej pretī savai Pretestībai....
Tas vēl nieks....
Vēl stiprāk skan...
Ej pretī savai vis-vis-vis-LIELĀKAJAI PRETESTĪBAI...
Tik grūti, tik grūti, tik slikti....
Bet....
Ja pēc tam Paradīze man apsolīta, kā neiesi...? Iesi....
Vai nu es Ellē gribu palikt...?
Vai es kāda Vakarējā...?
Tik uz priekšu, uz priekšu, cik varu...
Nu, mīļie, tad saturieties....
Protams, ne jūs, bet es....
Kaut jūs mani pieturētu...
Kā būs, tā būs...
Izturēšu arī to....
Bez Izturēšanas, ar Izbaudīšanu...
Nu visu, visu es zinu un atceros,
Ko te augstskolā iemācījos...
Tik tos tomātus,
Tos Svilpienus, tos Izsvilpienus.....
Ak....,
Šausmas, Briesmas, kas nu būs....?
Kas būs, tas būs...
Kā būs, tā būs....
Mana Mātes Līnija stiprā - Štirliciskā...
Es lecu
No savas lidojošās Lidmašīnas
Ar izpletni pie jums...
Nevar jau zināt, vai nav brāķis...?
Šobrīd atrodos StarpTelpā
Starp Debesīm un Zemi...
Es esmu nu apzinājusies savu Mērķi Šeit un Tagad -
Uz Zemi....
Atpakaļ pie jums visiem...
Ja nositīšos, ja izpletnis neatvērsies....
Mīļie, jūs mani izglābsiet?
No jauna izārstēsiet?
Kājās piecelsiet?
Pieturēsiet?
Samīļosiet?
Pateiksiet, ka viss, viss, viss reiz kādreiz
Atkal no jauna būs labi...?
Es ceru uz jums.....
Vai bez jums
Palikt dzīva un nolekt bez Traumas Šoreiz…
Ir naivi ticēt joprojām,
Ka kāds nāks un mani izpestīs –
Vienkārši izgrūdīs no Lidmašīnas laukā…
Es taču atrodos StarpTelpā
Starp Debesīm un Zemi…
Neviena te nav…
Dzirdu Sarunas ar Zemi….
Traucējumi…..
Dzirdu Sarunas ar Debesīm….
Traucējumi….
Abi vienlīdz vāji….
Enerģijas Degvielas pietrūkst…,
Jo jāizdara Izvēle…
Uz kuru Pusi tad īsti…?
Mana Izvēle – Šeit un Tagad…
Vēl pabeigt padarīt visas manas Dzīves praktiskās lietas….
Vēl iemācīties, ko pagūt es varu un vēlos….
Vēl BŪT…
Esmu izvēlējusies vēl Zemi
Par sava Lidojuma pirmo Pieturu….
Būtu muļķīgi visu Dzīvi
Tikai Aizkadrā norakstīt….,
Lai pēc manis to izmet laukā
Ar visu pieputējušo grāmatplauktu….
La Grande (atkal nočiepu izteicienu…)
Vai vienkārši ugunskurā….
Tā arī neuzdrošinoties piedzīvot
Pieredzi to – Kadrā….
Lai kāda tā būtu…
Kur tad Enerģijas Degvielu ņemt,
Paliekot un ieaugot Sūnās…?
Jāuzdrošinās tomēr….
Sevi reklamēt
Tas ir tikpat kā nomirt
Bet…
Savā ziņā tā arī ir…
Nomirt, lai pārdzimtu no jauna
Kā čūska nomet savu veco ādu…
Kā Eža kažociņš, kurš jāsadedzina….,
Lai dzimtu, kas Cits,
Ne tas, kas bija Vakar….
Vakardiena jau sen apnikusi,
Ne Enerģiju sniedz,
Ne dzīvot ļauj….
Lecu…
Pie jums….
Ja izsvilpsiet,
Tak arī labi būs….
Atkal no jauna
Atkal Citas Idejas dzims
Sevis Pielietojamībai
Pasaulē šajā…
Abos gadījumos,
Ar Interesi jūsu
Vai bez tās
Jau saku
Paldies…
Bet kā manā skolā māca –
Paliekot Ticībā
Pie Izvēles savas –
Kādam derēs…
Un kādai jau der…
Tā esmu es Pati –
Tā manas Dvēseles Dziedināšanās,
Sakārtošanās, Izprašana, Harmonizēšana….
Vai maz vairāk ko vērts ir vēlēties?
Esmu es “Pavasara” Fane, Follow-ere
Jau cik tur tos gadus…
Runājos sevī un ar tiem, kuri ļaujas
Ar un par visu , ko iemācījusies, izpratusi…
Mīļie, vai šī nav Cita Realitāte mazliet…?
Kā jūs domājiet…?
Šeit – “Pavasarī”….?
Ir, ir, ir mazliet….
Arī te - “Pavasarī”
Tik daudz putni dzied…
Es arī pievienojos….
Kā gan Citā?
Atkal Cita,
Tajā no kurienes nāku es,
Tajā – vecajā Realitātē
Kāds mani saprast var?
Kaut kādā savādā StarpTelpā
Esmu es tiešām Šobrīd…
Tā vēlējos es tik vienkārši rakstīt,
Lai ikviens, pat bērns, mani saprot…
Bet nu, re,
Mana valoda pilna
Ar “Pavasara” augstskolas terminiem…
Realitātē kā Realitātē…
Viss allaž Citādāk sanāk…..
Vien jūs, mani mīļie,
“Pavasara” sekotāji, follow-eri,
Citā Realitātē
Uztvert šo variet…
Jau atkal….
Cita Realitāte…
Kaut kādā veidā dīvainā
Mēs tiešām dzīvojam
Katrs savējā
Realitātē…
Kur tās savienojas,
Cik kopīgas…?
Atkal jau mūsu pašu un Dieva ziņā…
Lai veicās visiem mums…
Ir tikai divas Iespējas –
Izdzīvot vai nē,
Bet pēc katras
Ne Izdzīvošanas
Ir atkal
Augšāmcelšanās
BezIzejas vairs
Vienkārši nav…
Lecu…
Pie jums, mīļie,
Ķeriet mani,
Ja varat,
Ja vēlaties.
Pazūdu jūsos
Kā sen jau esmu tur – jūsos
Es pazudusi
Un pazaudējusies…
Vai jūs mani atradīsiet…
Vai pamanīsiet…
Vairs nav tik svarīgi…
Es izvēlos izbaudīt…
Lekšanu ar Izpletni….
Uzticoties tam….
Šaušalīgs ir Mirklis pirms tam…
Novēliet man Veiksmi…
Ticībā uz satikšanos….
Reklāma ir garum- gara
Tāpat kā Dzejasterapija man,
Ja vēlies – arī Tev…
Savā ziņā bezgalīga….,
Jo nebeidzams ir process šis….
Kļūdu tajā nav, vien gramatiskas….
It viss ir sevis Atklāsmes….
Tekstus labot un īsināt ir jēga vien priekš publikas,
Ne sevis….
Viss, ko raksti,
Stāsta Tev Stāstu par sevi….
Esiet laipni aicināti manā Mājas Lapā
www.dzejasterapija.1s.lv
