Ievadam
Uzrakstījās pārdomājot, ko dēlam uzdāvināt atkal jau vienu (nu paša izvēlētu) skolas cēlienu noslēdzot.
Uz kumodes ieraudzīju viņa maku. Ir jau tik forši, ka pats taisījis, ekonomējot naudu, un ar visu ērgli, bet... Ak, šausmas, ko man viņa naudas maciņš stāsta!!!!!!!!!! Jo teju tiktikko par Naudu biju paklausījusies un līdzi padomājusi Burvja vebinārā.
Nu skaidrs, ka maku un ne tādu, kā tas Nabadzītis uz kumodes, bet tādu, kas Pārticību nes. Brīnišķīgs simbols jaunam puisim, alkstošam izveidot savu Pārticībā Pārpilnīgo Dzīvi.
Vai viņš to uztvers, vai vēl nebūs viņa Uztveršanas Laiks, nav no svara, es būšu runājusi un daudz būtiskāk, ka uztvērusi pati.
Šajā brīdī atcerējos, ko vienmēr esmu darījusi neapzināti, bet Princesīte man palīdzēja apzināties – par dāvanā ielikto Mīlestības enerģiju. Nu to daru apzināti un zinu un ticu, kāds Spēks ir Apzinātai Mīlestības Enerģijai.
Runa jau patiesībā nav par maku, bet par manu dēlu. Un, ja es vēlos vēl dziļāk, runa jau nav par manu dēlu, bet mani pašu.
Ja viņam vai vēl kādam varētu šķist, ka te ir kas iz Pamācības mazliet, tad gan viņš, gan jūs dziļi maldāties, jo ir tikai viens vienīgs cilvēks uz Pasaules, ko patiešām ir vērts pamācīt un, kura attieksmi pamainīt un tā, mīļie, esmu es pati. Lai rakstu kam rakstīdama, īstais adresāts atkal un atkal esmu es, lai gan...? Sev es tomēr rakstītu savādāk. Tātad tomēr – manam zēnam – manam bērnam.
Pavisam Lōģiski saīsinātais variants, īsāk nevarēju, sorry, Ētika rakstījusi tomēr...
Naudas maciņš
Naudas atnākšana
Mana dēla labvēlīgam Ceļa Vējam
Nauda ir ļoti dīvains radījums šai Pasaulē
Tikpat dīvains kā mēs paši.
Nauda nāk pie Pārpilnības,
Varētu būt tikai loģisks Jautājums –
Kas ir Pārpilnība?
Lielā mērā Pašpietiekamība – Es esmu.
Es esmu Pietiekams un Pilnīgs Dieva radījums.
Man visa kā ir gana – Šodien.
Jumts virs galvas, siltums, ēdiens, galva, rokas, kājas,
Tuvi cilvēki blakus.
Bagātība – pāri plūstoša.
Es jau eju savu Ceļu.
Cik ilgi tas man ir un būs,
Ir ļoti atkarīgs arī no manis.
Cik ilgi blakus, cik ilgi tuvi,
Jo es it visam savā Dzīvē esmu līdzautors.
Pietiekams un Pilnīgs Kopdarbs,
Jo ne viens Tu radīji sevi,
Arī – Kopdarbs!
Pietiekams un pilnīgs nozīmē – tos pateicībā pieņemt.
Pieņemt savas Dvēseles Izvēli Te Būt.
Pateikties Gaismai par savu Unikalitāti.
Pieņemt tēta, mammas, vectētiņu, vecmāmiņu utt. Pieredzi.
Es daru to, kas aizrauj un iepriecina mani,
Meklējot, ko iepriecināt ar savu darbošanos varu es?
Kā es varu mainīt Pasauli Mīlestības virzienā?
Naudas atnākšana nozīmē –Sadarbību,
Rūpes par savu un sev tuvo cilvēku Prieku
Prieku, kurš aug tieši caur un ar Tevi.
Tas nozīmē Attieksmi lielā mērā
Gan pret visiem, kuri bijuši līdzautori Tevis radīšanā,
Gan pret cilvēkiem, kuri mums dāvināti
Šai Mirklī svētajā Te esot.
Sadarbība – tā mūžīgā Apmaiņa –
Ņemt un Dot
Mācīties Lūgt,
Teikt - Paldies
Un reizēm arī – Piedod.
Lūdzu, Paldies un Piedod.
Šie trīs brīnišķīgie vārdi,
Kuri ikvienai sievietei
Tik svarīgi ir
Attieksmē Tavā.
Es vēlētos, lai saproti – šī nav instrukcija,
Tas vien mans kā mammas vēlējums
Un Labvēlīga Ceļa Vēja sveiciens.
Tev vienmēr pieder Izvēle –
Pieņemt vai atgrūst to, ko Tev dod.
Vien atceries – Izvēle ir Tava
Un Atbildība līdz ar to par visā savām Izvēlēm.
Pārticība –Spēja nopelnīt sev un sev tuvajiem,
Es zinu, ka tās ir Tavas -
Gudra un mīloša puiša Spējas
Pat, ja Tu par tām šobrīd vēl nenojaut.
Jā, nevis ar Apziņu – Pienākums,
Bet ar Apziņu – cik labi ir Būt, kur Esi
Un no Esošās Situācijas paņemt Spēku.
Mīlestībā + Pateicībā + Sadarbībā + Kopā + Kopībā + Uzticībā
Mana Situācija = Mans Spēks un Izejas Starta Punkts.
Tuvi cilvēki blakus -
Vien Tava Spēka Papildpielikums.
Zinu, zinu – kā vīzijas, vai ne?
Zinu, zinu – tālu no Realitātes?
Un, mammīt, vai viss kārtībā?
Viss kārtībā –
Es tāda esmu!
Un mani Sapņi pieder man!
Bez atdošanas kādam citam!
Es pieturu, auklēju, nēsāju, loloju, līdz tie dzimst.
Es to spēju!
Esmu Sieviete!
Un tas nekas, ka Sapņu Gaidības reizēm ieilgst.
Es zinu – mana Sapņa piedzimšana
Ir atkarīga no manas Ticības,
No manas Mīlestības un alkām pēc Sapņa, ne Pieprasījuma,
Bet no manas Paļāvības un Uzticēšanās.
Es jau to esmu piedzīvojusi
Un tāpēc manī nav vairs šaubu,
Jo, redzi, Tava māsa piedzima no Sapņa,
No manējā,
Pat tētis nespēja tam pretoties,
Manam Sapnim.
Tas kļuva par viņa Sapni arī,
Un tad dzimst tik skaista
Un enģelim līdzīga meita kā Tava māsa.
Tu gan nāci Pats kā Ķēniņš –
Bez Uzaicinājuma, bez Brīdinājuma,
Jau toreiz zinādams, kad ir Tavs Laiks!
Kā Sargs, kā Aizstāvis, kā Glābējs,
Kā Ticība, kā Cerība,
Ka Dzīve nav Ciešanas, bet Laime!
Bezgala garš vēl bija gan mans Ceļš
Līdz Apziņai šai.
Kā pašas Saules stars!
Tieši tāpēc Tu esi Pavasars!
Tu esi Marts - Aprīlis un............ Maijs???!
Pārpilnība sākas un nāk
No mūsu Domāšanas –
Esmu Pietiekams un Pilnīgs.
Rūpējies, lai Tavs naudas maks,
Tu pats un viss ap Tevi
Atspoguļo Pārpilnību – Vienkāršo Greznību.
Tā ir Tīrība, Kārtība, Saticība –
Labsajušanās ar visiem,
Ar kuriem esi komunikācijā,
Nauda atnāk caur Mīlestību,
Ja vien Tu spētu tam noticēt,
Ja vien es spētu tam noticēt,
Ka Tu to spēj.
Es eju Ticības virzienā
Un aicinu Tevi līdzi,
Pat, ja Tu šobrīd izvēlies – neiet,
Es izvēlos – iet.
Mums pieder mūsu Izvēles
Un Atbildība par tām.
Šī ir Sievietes gudrība,
Un tā vērta,
Lai pieņemtu šo Dāvanu,
Jo Debesis Tevi tieši šobrīd
Ir ielikušas Situācijā,
Kurā esi – starp mums meitenēm –
Maiguma, mīļuma, jūtīguma
Un emocionalitātes simfonijā.
Pieņemt to vai nē –
Viss Tavā puiša ziņā.
Vienmēr pastāv Iespēja sadarboties un mijiedarboties
Visu iesaistīto cilvēku
Labsajušanās virzienā.
Pārpilnības pilnu Ceļa Vēju!
Tas taču nekas,
Ka mana saīsinātā izteikšanās
Tik gara, vai ne?
Mammmas pārdomas.
15.01.2015
