Dieva plaukstās
Es guļu Dieva plaukstās pasargāta
Kā ērtā šūpuļtīklā.
Es ļauju, lai Naktīs Viņš mani aijā
Un Dienās, kad atkal nedroša jūtos,
Es atceros -
Es taču visu laiku
Esmu Viņa plaukstās...
Es esmu un drīkstu būt es
Tāda kāda esmu -
Tik citādāka, tik greiza
Un dažkārt tik nepareiza.
Viņš radījis mani
Gan jau Viņam bij plāniņš,
Kādēl tieši tādu...
Es ticu -
Esmu vajadzīga ...
Tāpat kā ikviens....
Tik citādāks....
Tieši Viņš zin, ieklausās manī un rāda
Man manu Ceļu...
Es vien eju...
Arvien vairāk ieklausīdamās
Sevī un Ceļā, ko eju...
Arvien vairāk uzdrošinādamās
Būt Pati
Mani tur un sargā
Esmu drošībā
Paša Dieva siltās, drošās plaukstās
Viņš katru savu Zemes bērnu
Tā tur un sargā
Tici - tā ir
Viņš tā var un spēj
Katru un ikvienu
Turēt savās plaukstās
Mīlestībai auklējot...
Vien tici... |
| |
