Dzeja???????????????
Dzejas terapija?
Emociju atbrīvošana?
Vēlēšanās izprast pašai sevi?
Sarunas ar savu Dvēseli?
Sarunas ar kādu, kurš mūžībā?
Sarunas ar tiem, kuri man blakus,
bet ar kuriem ne vienmēr protu es izrunāties
tik dziļi kā vēlos..........?
Sarunas ar .....................?
Priekšspēle dzejai?
Balagāns?
Mīļie, es nezinu, kas tas ir...........?
Laiks reizēm bija tik esošs
Un uzprasījās pierakstīties Dzīvē šajā...
Laiks atnāca un pierakstījās...
Vai tāpēc tas kļuva skaistāks?
Vairāk esošs?
Mazāk sāpīgs?
Dzidrāks?
Mirdzošāks?
Tīrāks?
To nezinu es...
Bet Sāpes bij vieglāk izraudāt
Un Smagumu vieglāk nest...
Un Dvēsele mana mazgājās dzejā...
2008
Kas zin, varbūt tieši tāpēc nesu tās ilgāk un sāpīgāk?
2012
Pieneņpūkas Pasaulei
Es pat nezinu,
Cik daudz te kas no manis
Te viss, kas ir caur manu Sirdi gājis.
Nezinu kāpēc to negribu paturēt tikai sev,
Nezinu kāpēc man gribās padalīties,
Jel piedodiet
Par traucējumu šo.
Palaist kā pieneņpūkas Pasaulē,
Tad jau redzēs, kas notiksies
Tad jau redzēs, vai iesēsies
Vai kādam, kas noderēs
Vai kāds, ko pasmelsies
Kā savulaik no citiem
Smēlu es
Lai lido,
Lai jums tiek
Ja kādam der,
Tad ziniet –
Manā Sirdī
Prieks kā Saule aust
Un vēl viens sniegpulkstenis plaukst.
Mīlestībā jums, ja lasīsiet,
Sofija
Mīļie, Te viss no jums.
Jūs esat man pieskārušies.
Es savukārt jums.
Paldies par Iespēju šo -
Saskarties, satikties, apskauties,
Mācīties Būt.
Paldies Atbalstošajiem - Pašapziņai
Paldies Nīgrajiem - Izaugsmei.
Paldies tiem - tik ļoti, ļoti rosinošajiem,
Ar kuriem ir Iespēja
Savu Pieredzi piemērīt.
2014
Mana dzejasterapija
Tas, ko rakstu
Es pati,
Esmu kiš-miš ar rozīnēm
No visa kā
Gan stilā,
Gan jēgā un saturā.
Jā - es zinu,
Ne visiem garšos,
Ne visi ēdīs,
Bet es palieku svētā Ticībā -
Kādam garšos,
Kāds ēdīs
Un prasīs vēl.
Atkārtot
Un papildporciju.
Tās manas Iedomīgās Cerības?
Jā , lai būtu
Es vēlos, lai kādam garšo.
Ja es tā domāju
Un priecīgi turpinu,
Tā būs.
Es ticu un dzīvoju Ticībā savā,
Tas, kas tik ļoti iepriecina, nomierina un bagātina mani,
Darīs bagātu vēl kādu.
Tā būs.
Tā ir.
Un, ja arī nav,
Tas dara bagātu mani.
Paldies.
Dzejasterapija tāpat kā mākslas, mūzikas un drāmas terapija ir patiesa bez
dzēšgumijas. It kā bez svītrojumiem, bet tomēr un tieši ar tiem. Es svītroju
visus „mēkaķīšus” (tā es tos tagad saucu – pielipa no Burvja šis izteiciens),
kurus ieraugu savā tekstā. Tiklīdz ieraugu tekstu, kas rada graujošu
programmu man vai kādam, tā svītra pāri. Tieši tā ir mana terapija, ne dzeja.
Laboju to, ko Pati radu, ja izdevies radīt ar mīnuss zīmi, laboju uz pluss. Arvien
vairāk redzu, cik viegli radām ar mīnuss, bet, lai mainītu, vispirms ir
jāierauga. Ļauju vārdiem caur mani plūst tādiem,kādi tie plūst un tādā formā,
kādā tie veidojās. Terapija ir īsta un patiesa šajā mirklī, kādi esam – ik vārds par mums
stāsta un ārstē, jo caur to redzam sevi patiesu un savas sajūtas arī. Tikai redzot sevi
patiesu, bez maskām, tās ieraugot, varam tās sākt mazgāt nost.
Ik vārds, ko rakstām
Ir patiess un īsts
Šajā mirklī
Tas stāsta,
Kas notiek Tevī
Tieši Šobrīd
Un ļauj Tev ieraudzīt,
Ko vēlies izmainīt
Pati (s).
Ved Tevi lēnām
Pa Tavas Laimes ceļu, taku, taciņu...
Kā mūzikā - skaņa,
Tā mākslā – krāsa un līnija,
Tā drāmas spēlē – spēle,
Tā dzejā un tekstā – ik vārds,
Fotogrāfijā – viss, ko tver.
Ik visā, ko darām.
Ikviens vārds, ikviena darbība
Stāsta, rāda un ārstē,
Un Atklāsmes sniedz.
Uzdodot Jautājumus,
Mēs uzaicinām Atbildes
Ienākt mūsu dzīvē
Un to izmainīt –
Dzīvot mazliet citādāk –
Jau laimīgāk priekš mums,
Jo vienīgā formula
Mūsu pastāvēšanai Šeit
Tik tiešām ir
Mūsu pašu mūsu dzīves
Laimes formula.
Lai Tev izdodās
Atrast savējo.
Nāc un meklē
Kopā ar mani
Vai arī vienkārši palasi,
Kā to daru es?
Tieši tā – kā sanāk.
Tev noteikti būs citādāk
Vien zini un tici –
Tev arī noteikti sanāks.
Sanāks tā,
Kā to radīsi Tu.
Vien paraksties zem visa
Pats.
Es arī.
26.03.2015
Es neesmu Dzejas Terapeite. Es tikai izmantoju Dzeju un Rakstīšanu kā Terapiju pati sev. pie tam šo definējumu es sapratu un atradu tikai pēc Laika. Es tikai rakstīju, jo nevarēju nerakstīt. Aptveršana, ka tā ir dzejasterapija man pašai ir brīnumaina Atklāsme, kurā vēlos dalīties ar Tevi, jo kur gan lai es to lieku? Es izpaužu savas emocijas un izpaužos savā mākslinieciskumā, brīvi ļaujos vārdu rotaļām un jūtos kā bērns, kas spēlējas savā smilšu kastē neviena netraucēts. Šī Nodarbe man sagādā Prieku, Labsajušanos, Mieru un Aizrautību reizē, es mīlestībā ļaujos šim procesam un vēroju Atklāsmes, kuras manī dzimst pašai par sevi un Tevi, caur kuru manī šīs emocijas dzimušas. Un rāmu garu Dzīvesprieks manī restartējās pēc iegūtās traumas, kādas jau nu mēs katrs pamanāmies sev savās dzīvēs sarūpēt. Atklāsme un Prieks , ka caur rakstīšanu varu atšifrēt, kā tās radu.
2016
